latviešu dzejnieks From Wikipedia, the free encyclopedia
Ojārs Vācietis (dzimis 1933. gada 13. novembrī, miris 1983. gada 28. novembrī) bija latviešu dzejnieks.
| ||||||||||||||||||
|
Dzimis 1933. gadā Trapenes pagasta "Dumpjos" kalpa ģimenē. Mācījās Trapenes pamatskolā un Gaujienas vidusskolā (1948—1952). 1950. gadā Apes rajona laikraksts "Sarkanā Ausma" publicēja viņa pirmo dzejoli "Miera balss". No 1952. gada līdz 1957. gadam LVU Filoloģijas fakultātē studēja latviešu valodu un literatūru. 1956. gadā iznāca viņa pirmais dzejas krājums "Tālu ceļu vējš", un Vācietis kļuva par vienu no populārākajiem latviešu dzejniekiem. Šajā laikā viņš apprecējās ar savu kursabiedreni, vēlāko dzejnieci un atdzejotāju Ludmilu Azarovu.
No 1958. gada Vācietis strādāja laikrakstos un žurnālos "Literatūra un Māksla", "Liesma", "Bērnība", "Draugs", gadu bija Rīgas Kinostudijas redaktors. Dzejas krājumos “Ugunīs” (1958) un “Krāces apiet nav laika” (1960) Vācietis protestēja pret cilvēku vienaldzību, egoismu un divkosību, bet pēc nacionālkomunistu sagrāves no 1960. līdz 1966. gadam neiznāca neviens viņa dzejoļu krājums. Oficiālā padomju kritika 1962. gadā O. Vācietim asi uzbruka, viņš nebija pozitīvā gaismā rādījis padomju ikdienu. O. Vācietis noslēdzās sevī un lielāko daļu sava turpmākā mūža dzīvoja kā vientulis vai vismaz nesabiedrisks cilvēks, viņa dzeja ieguva jaunas filozofiskas aprises.[1] 1960.—1980. gados rakstītos, cenzūras dēļ nepublicētos dzejoļus pēc dzejnieka nāves ietvēra dzejas izlasē “Ex libris” (1988).
Imants Ziedonis viņu raksturoja šādi:[1]
"Viņš bija stiprs cilvēks. Stiprs pret visu laikmetu. Varēja ar savu individualitāti pastāvēt, viņš pastāvēja ļoti stipri sevī. Tu paskaties uz viņu un redzi, ka tā ir jāpastāv. Bez kādas mācīšanas, viņš to parāda ar savu stāju."
1979. gadā iespieda O. Vācieša nozīmīgāko tulkojumu — Mihaila Bulgakova pēdējo romānu "Meistars un Margarita".
Miris 1983. gada 28. novembrī Rīgā, apbedīts Carnikavas kapos netālu no Carnikavas luterāņu baznīcas.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.