Odveidīgie jeb gartaustekleņi (Nematocera) ir viena no divām divspārņu kārtas (Diptera) apakškārtām, kas apvieno 7 infrakārtas. Tā ir mazākā divspārņu apakškārta un apvieno apmēram 45 kukaiņu dzimtas, dažādus odus, piemēram, dzēlējodus, trīsuļodus, tīklspārnodus, kā arī knišļus un miģeļus. Salīdzinot ar otru apakškārtu — mušveidīgajiem (Brachycera) kukaiņiem, odveidīgie ir primitīvāki, arhaiskāki divspārņi.[2] Mūsdienās to sugu daudzveidība ir samazinājusies, salīdzinot ar aizvēsturi.[3] Odveidīgie kukaiņi pamatā mājo mitrās vietās un galvenokārt ir aktīvi krēslas stundās.[3] Pasaulē daudzas odu sugas pazīstamas dēļ to pārnēsātajām slimībām, no tām bīstamākās ir malārija, dzeltenais drudzis un tropu drudzis. Odi pārnēsā arī encefalīta vīrusu un dzīvniekutu kāpurus.[3]
Odveidīgie Nematocera (Latreille, 1825)[1] | |
---|---|
Malārijas ods (Anopheles gambiae) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
Infraklase | Jaunspārņi (Neoptera) |
Virskārta | Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota) |
Kārta | Divspārņi (Diptera) |
Apakškārta | Odveidīgie (Nematocera) |
Iedalījums | |
| |
Odveidīgie Vikikrātuvē |
Kopīgās pazīmes
To galvenā pazīme ir pagarināti, tievi taustekļi, kuriem ir 14 posmi. Dažu sugu tēviņiem antenas ir ar matiņiem. Salīdzinot ar mušveidīgajiem kukaiņiem, odveidīgie ir smalkāk būvēti, pagarinātiem ķermeņiem, smalkām, tievām, samērā garām ekstremitātēm un slaidiem spārniem.[3]
Odveidīgo kukaiņu kāpuri ir ūdenī mītoši, un olas tiek dētas gan seklākos, gan dziļākos stāvošos ūdeņos, peļķes ieskaitot.[3] Kāpuriem ir īpaši veidota, labi attīstīta galva un mute,[2] kas, lai barotos, piemērota ūdens filtrācijai. Daudzas sugas vairošanās sezonas laikā veido tēviņu spietus, un konkurence par sapārošanos ir ļoti sīva.
Garākie spārni un kājas ir garkājodiem (Tipulidae), to spārnu plētums var sasniegt 65 mm,[2] bet vieni no mazākajiem ir pangodiņi (Cecidomyiidae), kuriem daudzas sugas ir mazākas par 1 mm un spārnu plētums nepārsniedz 1,5 mm.[4] Kopumā odveidīgie kukaiņi (izņemot garkājodus) ir mazi vai ļoti mazi kukaiņi, turklāt mātītes ir lielākas nekā tēviņi.[3] Tēviņu antenas ir skaņas jutīgas, spējot atšķirt savas sugas mātītes spārnu vēdu skaņas frekvenci.[3]
Ne visas odu sugas sūc asinis, turklāt ar asinīm barojas tikai asinssūcēju sugu mātītes, bet tēviņi barojas ar ziedu nektāru.[2][3] Mātītes no asinīm iegūst olbaltumvielas, kas savukārt nepieciešamas olu attīstībai.[3]
Sistemātika
- Pamatraksts: divspārņu sistemātika
Odveidīgo apakškārta (Nematocera)
- Aksimīdodu infrakārta (Axymyiomorpha)
- Dzēlējodu infrakārta (Culicomorpha)
- Garkājodu infrakārta (Tipulomorpha)
- Kožodiņu infrakārta (Psychodomorpha)
- Krastmalodu infrakārta (Ptychopteromorpha)
- Resnkājodu infrakārta (Bibionomorpha)
- Tīklspārnodu infrakārta (Blephariceromorpha)
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.