Obligācija
Vērtspapīrs / From Wikipedia, the free encyclopedia
Obligācija (angļu: bond) uzņēmējdarbībā ir parāda vērtspapīrs, ar kuru tās emitants apsolās obligācijas īpašniekam atmaksāt tās pilno vērtību un procentu likmi (kuponu) noteiktā vēlākā datumā, ko sauc par dzēšanas termiņu. Obligācijai var tikt pievienoti arī citi nosacījumi, kā piemēram, emitents var apsolīties piegādāt obligācijas īpašniekam noteiktu informāciju.[1]
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Obligācija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Obligācija ir aizdevums vērtspapīra formā, kas nosaka arī pārējo terminoloģiju - emitents ir aizņēmējs, bet īpašnieks, jeb turētājs (bond holder) ir aizdevējs un kupons ir procentu likme. Obligācijas ļauj emitentam finansēt ilgtermiņa investīcijas, izmantojot ārējos resursus. Tātad tas ir naudas tirgus instruments.
Atšķirība starp diviem vērtspapīriem — obligācijām un akcijām — ir šāda: akciju turētāji ir arī emitenta kompānijas līdzīpašnieki, bet obligāciju turētāji būtībā ir aizdevēji. Arī tas, ka obligācijai ir dzēšanas termiņš, pēc kura obligācija tiek dzēsta, bet akciju termiņš nav nosakāms. Izņēmums ir konsoles obligācija, kura ir beztermiņa (tai nav dzēšanas termiņa).