Norvēģu valoda
ziemeļģermāņu valoda, valsts valoda Norvēģijā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Norvēģu valoda (norsk, izrunā: /nɔʂːk/) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 5 miljoniem cilvēku,[1] no kuriem lielākā daļa dzīvo Norvēģijā. Tā ir Norvēģijas valsts valoda. Pastāv divas oficiālās norvēģu valodas rakstu valodas — būkmols (bokmål), kura pamatā ir dāņu valodas leksika un gramatika, bet norvēģu valodas fonētika, un jaunnorvēģu valoda (nynorsk), kuru 19. gadsimta vidū no dažādiem norvēģu valodas dialektiem izveidojis valodnieks Ivars Osens. Vairāk izplatīts ir būkmols, bet jaunnorvēģu valodu lieto 10–13% norvēģu.
Ātrie fakti Norvēģu valoda norsk, Oficiālais statuss ...
Norvēģu valoda norsk | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: [nɔʂk] (austrumnorvēģu) [nɔʁsk] (rietumnorvēģu) | |
Valodu lieto: | Norvēģija | |
Pratēju skaits: | 5 miljoni[1] | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Ziemeļģermāņu Rietumskandināvu Norvēģu valoda | |
Rakstība: | latīņu alfabēts (norvēģu ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Norvēģija Ziemeļvalstu padome | |
Regulators: | Norvēģu valodas padome (būkmols un jaunnorvēģu) Norvēģijas akadēmija (riksmols) | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | no — norvēģu nb — būkmols nn — jaunnorvēģu | |
ISO 639-2: | nor — norvēģunob — būkmolsnno — jaunnorvēģu | |
ISO 639-3: | ikkurš: nob — būkmols nno — jaunnorvēģu | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Aizvērt
Norvēģu alfabēts ir tāds pats kā dāņu alfabēts. Tas balstās uz latīņu alfabētu. Tajā ir 29 burti — visi 23 latīņu burti, kā arī J, W, U, Æ, Ø un Å.