Dzimtā valoda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Par dzimto valodu sauc valodu, kuru cilvēks mācās kopš dzimšanas. Dzimtā valoda ir viens no sociolingvistikas pamatjēdzieniem. Parasti zinātnē ar dzimto valodu saprot to valodu, kuru cilvēks apgūst no agras bērnības, bez speciālas apmācības, atrodoties attiecīgās valodas vidē. Atsevišķos gadījumos bērns no mazotnes var iemācīties vairākas valodas dzimtās valodas līmenī.
- Šis raksts ir par valodniecības jēdzienu. Par grupas "Līvi" dziesmu skatīt rakstu Dzimtā valoda (dziesma).
Dzimtajai valodai pretstatīta tiek svešvaloda, kuru cilvēks parasti apgūst vēlāk speciāli mācoties vai atrodoties attiecīgajā valodas vidē vai arī savādāk. Kā likums, svešvalodu cilvēks apgūst (no to attiecīgās valodas lietotāju skatpunkta, kuriem tā ir dzimtā valoda) vājāk, nekā savu dzimto valodu, pieļauj tās vai citas kļūdas (kaut arī nenozīmīgas). Uz svešvalodas apguvi iespaidu atstāj cilvēka dzimtā valoda, kā arī citas apgūtās svešvalodas.
Sarunvalodā ar jēdzienu "dzimtā valoda" nereti saprot tās tautas valodu, pie kuras cilvēks pieder. Formāli, tādos gadījumos, cilvēks savu "dzimto valodu" var arī nepārvaldīt.
Lai pievērstu uzmanību valodu daudzveidības saglabāšanai, UNESCO ir iedibinājis Starptautisko dzimtās valodas dienu, kas tiek atzīmēta katra gada 21. februārī.