From Wikipedia, the free encyclopedia
Nerūsošais tērauds[1] ir tērauds, kas ir korozijizturīgs dažādās vidēs, piemēram, gaisā, ūdenī, kā arī dažādās agresīvās vidēs. To iegūst, sakausējot dzelzi ar dažādiem metāliem.
Nerūsošo tēraudu galvenā sastāvdaļa ir dzelzs (> 50% Fe = "tērauds") un vismaz 10—12% hroma. Vienkāršākajam sakausējuma veidam nevajag citus metālus, lai to uzskatītu par „nerūsošo tēraudu”. Visparastākajā nerūsošā tērauda veidā (EN 1.4003) ir tikai 10,5% hroma, bet pārējo daļu veido dzelzs.
Vēsturiski vienkāršāko tērauda un hroma sakausējumu ieviesa jau 1912. gadā. Savukārt 1913. gadā Vācijas uzņēmums Krupp sakausējumam pievienoja niķeli, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības (tā radās austenīta nerūsošais tērauds), bet 1920. gadā, sastāvam pievienojot arī nelielus molibdēna piejaukumus, tika konstatēta šāda sakausējuma īpašību ievērojama uzlabošanās. Tā radās „skābju izturīgs” nerūsošais tērauds.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
