Neatkarības laukums (Rīga)

Neatkarības laukums, līdz 2018. gadam Jēkaba laukums, ir laukums Vecrīgā starp Krišjāņa Valdemāra, Torņa, Jēkaba un Noliktavas ielu.

Šis raksts ir par laukumu Rīgā. Par citām jēdziena Neatkarības laukums nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Laukums mūsdienās

Vēsture

Līdz 17. gadsimtam teritorijā aiz Jēkaba vārtu torņa atradās neapbūvēts lauks. Pēc Rīgas citadeles nocietinājumu izveides Zviedru Vidzemes laikā te atradās Jēkaba bastions. Ap 1783. gadu Jēkaba bastionu noraka un izveidojušos laukumu dēvēja par Mazo Parādes laukumu, kura dienvidu malā 1828. — 1832. gadā uzbūvēja Arsenāla ēku.

1880. gadā Jēkaba laukumā notika Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. Kopkori veidoja 1653 dziedātāji no 70 koriem, svētku virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. 1905. gadā pēc Georga Kūfalta projekta laukumā iekārtoja parku, kurā notika publiski sarīkojumi, piemēram, Umurkumura (vācu: Hungerkummer) svinēšana augustā.

Pēc Latvijas padomju okupācijas 1950. gadā laukumu Černiševska vārdā pārdēvēja par Černiševska laukumu. 1987. gada 20. novembrī atjaunoja Jēkaba laukuma nosaukumu, bet 2018. gada 25. oktobrī nolēma pārdēvēt par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņas ierosinātāji bija "4. maija Deklarācijas kluba" biedri — Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti, kas nobalsoja par 1990. gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".^[1]

• 
  Rīgas pils parādes laukums (Fehhelms, 1819)
• 
  Pils laukums un neapstādītais Jēkaba laukums pirms Valsts bankas ēkas uzbūvēšanas (ap 1900)
• 
  Umurkumura svinēšana Jēkaba laukumā (20. gadsimta sākums)

Atsauces

1. Jēkaba laukumu Rīgā pārdēvē par Neatkarības laukumu delfi.lv 2018. gada 25. oktobrī