Narvas kauja (1944)

1944. gada kaujas pie Narvas (igauņu: Narva lahing; vācu: Schlacht bei Narva; krievu: Битва за Нарву) bija vairākas lielkaujas Otrā pasaules kara Austrumu frontē pie Narvas no 1944. gada 2. februāra līdz 26. jūlijam starp Sarkanās armijas Ļeņingradas frontes armijām un Vērmahta armijas grupu "Narva". Kaujās krita vai pazuda bez vēsts aptuveni 14 000 Lielvācijas un apmēram 100 000 PSRS karavīru.

Narvas kauja (1944)
Daļa no Otrā pasaules kara Austrumu frontes
Vācu karavīri aizstāv Narvas rietumu krastu ar Ivangorodas cietoksni austrumu pusē
Datums 1944. gada 2.februāris — 10.augusts Vieta Narva, Igaunija 59°23′N 28°12′E Iznākums Vācu aizsardzības uzvara
Karotāji
Trešais Reihs 20. ieroču SS grenadieru divīzija (igauņu Nr. 1) Igaunijas palīgpolicija Robežapsardzības spēki	Padomju Savienība
Komandieri un līderi
Johannes Freisners Fēlikss Šteiners	Leonīds Govorovs Ivans Fedjuņinskis
Iesaistītās vienības
III SS Tanku Korpuss XXVI Armijas Korpuss XXXXIII Armijas Korpuss Austrumu sektora krasta aizsardzības baterijas	2. Triecienarmija 8. Armija 59. Armija 8.Igaunijas Strēlnieku Korpuss 14. Strēlnieku Korpuss
Spēks
123 541 karavīru 32 tanki[1] 137 lidmašīnas	200 000 karavīru[1][2] 2500 lielgabalu 125 tanki 800 lidmašīnas
Zaudējumi
14 000 miruši vai pazuduši 54 000 ievainoti vai slimi 68 000 Upuri[3]	100 000 miruši vai pazuduši 380 000 ievainoti vai slimi[nb 1] 300 tanki 230 ladmašīnas[1] 480 000 Upuri
Marts Lārs savā grāmatā Sinimäed 1944: II maailmasõja lahingud Kirde-Eestis ir sniedzis netiešu pārskatu par padomju kaujas upuriem. Saskaņā ar Stavkas datiem kopējais Ļeņingradas frontes bojāgājušo skaits 1944. gadā bija 665 827 karavīri, no tiem 145 102 miruši vai pazuduši bez vēsts. Kauju daļa ap Narvu nav zināma, taču, ņemot vērā operācijas ilgumu, Lārs veido aptuveni pusi no dokumentētajiem 56 564 bojāgājušajiem vai bezvēsts pazudušajiem un 170 876 ievainotajiem vai slimajiem Ļeņingradas-Novgorodas ofensīvā par Narvas kauju. Tas atbilst F. Paulmana aplēsēm, savā Ot Narvy do Syrve norādot, ka 2. triecienu armija februārī Narvas placdarmos zaudēja vairāk nekā 30 000 karavīru. Atskaitot zaudējumus citur veiktās Ļeņingradas-Novgorodas ofensīvas operācijās, upurus kaujās Somijā un Baltijas ofensīvā, Lārs apkopo Padomju Savienības zaudējumus Narvas kaujā ir aptuveni 100 000 bojāgājušo vai pazudušo un 380 000 ievainoto vai slimo. "Gandrīz 500 000 vīru zaudējums" ir apstiprināts I. Bakstera grāmatā "Kauja Baltijā 1944–1945".

Narvas kaujas shēma

Norise

1944. gada februāra sākumā PSRS 2. triecienarmijas daļas vairākās vietās forsēja Narvas upi un tās rietumu krastā izveidoja placdarmus Narvas ielenkšanai. Tomēr Vērmahta armijas grupa "Narva" kopā ar vācu Nordland un igauņu ieroču SS divīzijām, kā arī dāņu, norvēģu un nīderlandiešu ieroču SS vienībām iznīcināja placdarmus un stabilizēja fronti līdz vasaras vidum. 25. jūlijā Vācijas bruņotie spēki atstāja Narvu un atkāpās uz Tanenbergas aizsardzības līniju, kas bija izbūvēta 16 km uz austrumiem no Narvas. Tur notika divas lielkaujas 1944. gada 25.—31. jūlijā un 2.—10. augustā.

Atsauces

1. Mart Laar. Sinimäed 1944: II maailmasõja lahingud Kirde-Eestis (Sinimäed Hills 1944: Battles of World War II in Northeast Estonia) (igauņu). Tallinn: Varrak, 2006.
2. Hannes Walter. «Estonia in World War II». Mississippi : Historical Text Archive. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. maijs. Skatīts: 2008. gada 21. oktobris.
3. Peter Doyle. World War II in Numbers. A & C Black, 2013. 105. lpp. ISBN 9781408188194.

Literatūra

• Hans Peter Eisenbach: Fronteinätze eines Stuka-Fliegers, Mittelmeer und Ostfront 1943-44. Helios Verlag, Aachen 2009, ISBN 978-3-938208-96-0,

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Narvas kauja.