Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Dzimtu aprakstīja franču naturālists Antuāns Risso 1826. gadā.
| Nēģu dzimta Petromyzontidae (Risso, 1826) | |
|---|---|
 1. Jūras nēģis (Petromyzon marinus), 2. Upes nēģis (Lampetra fluviatilis), 3. un 4. Strauta nēģis (Lampetra planeri) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Apaļmutnieki (Cyclostomata) |
| Kārta | Nēģveidīgie (Petromyzontiformes) |
| Dzimta | Nēģu dzimta (Petromyzontidae) |
 Nēģu dzimta Vikikrātuvē | |
Apraksts
Nēģu dzimtas pārstāvji ir ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu, šķērsgriezumā ieapaļu, līdz 1 m. garu ķermeni[1]. Nēģiem ir tikai muguras un astes spuras (pāra spuru nav). Āda ir kaila, kas satur daudz gļotu dziedzeru. Galvas katrā pusē ir pa septiņām žaunu maisu atverēm. Nāsu atvere ir viena. Pieaugušajiem eksemplāriem ir labi attīstītas acis. Bezžokļu mute ir apaļa, un atrodas piesūcekņa piltuves dibenā. Piltuvveidīgā piesūcekņa sienās, mutē, kā arī uz mēles un mutes malām ir raga zobi un plātnītes. Zobu skaits un izvietojums ir dzimtas ģinšu un sugu galvenā taksonomiskā pazīme. Zarnas priekšējā daļa ir piemērota elpošanai.
Dzīvesveids
Nēģi ir pusparazīti, barojas, piesūcoties un pēc tam ieurbjoties zivīs un citos ūdens dzīvniekos. Nēģu kāpuri pārtiek no detrīta, kā arī no sīkiem bentosa organismiem (kukaiņu kāpuriem, gliemjiem, tārpiem u.c.). Nēģi mīt jūrās, upēs vai ezeros, bet nārstot dodas upēs un strautos ar oļainu vai grantainu grunti.
Vairošanās un attīstība
Nēģi nārsto martā un aprīlī smilšainās, akmeņainās vietās. Pēc nārsta tie nobeidzas. Iznērstās olas pielīp pie ūdensbaseina gultnes. No olām izšķiļas kāpuri, kas attīstās par pieaugušiem nēģiem ar pārvēršanos. Attīstība ilgst 3 līdz 5 gadus, dažām sugām pat līdz 15 gadiem. Kāpuri ļoti atšķiras no pieaugušajiem īpatņiem, tāpēc ilgu laiku cilvēki tos uzskatīja par citas sugas dzīvniekiem. Nēģu kāpurus mēdz saukt par ņurņikiem. Tie ir sīki, tārpveidīgi organismi, bez piesūcekņa un zobiem. Tiem nav acu un muguras spuras. Ņurņiki dzīvo ierakušies smiltīs un dūņās. Pēc pārvēršanās migrējošo sugu nēģi dodas uz jūru vai ezeru. Pieaugušo nēģu mūža ilgums dažādām sugām ir no pāris nedēļām līdz 5 gadiem.
Sistemātika
Nēģu dzimta tiek dalīta 2 apakšdzimtās un 8 ģintīs. Latvijā ir zināmas 2 ģintis un 3 sugas (upes nēģis, strauta nēģis un jūrasnēģis).
- apakšdzimta: Petromyzontinae
- Amerikas nēģi (Ichthyomyzon)
- Jūrasnēģi (Petromyzon)
- apakšdzimta: Lampetrinae
- Kaspijas nēģi (Caspiomyzon)
- Trīszobu nēģi (Entosphenus)
- Zobainie nēģi (Eudontomyzon)
- Upes nēģi (Lampetra)
- Amerikas upju nēģi (Lethenteron)
- Četrzobu nēģi (Tetrapleurodon)
Ārējās saites
- Par nēģiem (Vides vēstis). Arhivēts 2019. gada 24. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
Atsauces
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
