Mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā ir smagā Bosnijas kara, kas notika no 1992. gada līdz 1995. gadam, sekas. Šajā laika periodā visas 3 konfliktējošās frakcijas (serbi, Bosnijas musulmaņi un horvāti) uzstādīja sauszemes kājnieku mīnas Bosnijā un Hercegovinā netālu no viņu kontrolētajām robežām. Tā rezultātā valstij radās vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē. Lai gan liela daļa kājnieku mīnu ir likvidētas un ar mīnām saistīto nāves gadījumu skaits ar katru gadu samazinās, Bosnijā un Hercegovinā joprojām iet bojā vai gūst ievainojumus nesprāgušas munīcijas dēļ. Iedzīvotāji mīnētajās teritorijās iekļūst ekonomiskās nepieciešamības dēļ.[1]
Stāvoklis 21. gadsimtā
Bosnijas un Hercegovinas sauszemes mīnu lauki ir radušies tikai no 1992.—1995. gada kara šajā valstī. Kara laikā mīnas izmantoja visas trīs karojošās grupas (Bosnijas un Hercegovinas armija, Horvātu Aizsardzības padome un Serbu Republikas armija), un mīnas atrodas vietās, kur kara periodā bija konfrontācijas līnijas. Lielākā daļa sauszemes mīnu, ko izmantoja trīs puses, bija PROM-1, Dienvidslāvijā ražotas kājnieku mīnas, kuras kopš tā laika ir aizliegtas ar Otavas līgumu. Daudzas kājnieku mīnas mūsdienās arī seko sadalīšanas līnijai, kas kara beigās atdalīja Bosnijas un Hercegovinas Federāciju un Serbu Republiku. Uz 1996. gadu Bosnijā bija aptuveni divi miljoni sauszemes mīnu un nesprāgušas munīcijas.
2013. gada septembrī vērtēja, ka sauszemes mīnas un nesprāgusi munīcija bija izkaisītas 28 699 vietās. Kopā likās aizņemti 1230,70 km2 (2,4% no valsts teritorijas).[2] Nākamajā gadā, 2014. gada maijā, plaši zemes nogruvumi un lielākie plūdi kopš 19. gadsimta atklāja daudzas nezināmas kājnieku mīnas, liekot varas iestādēm nosūtīt atmīnētājus, lai atrastu un deaktivizētu tās mīnas, kas apdraudēja dzīvojamos rajonus, kas jau tika uzskatīti par atmīnētiem.[3]
Sauszemes mīnu likvidēšanu veic dažādas valdības aģentūras un NVO, kā arī dažas NATO militārās vienības. Laikā no 1996. līdz 2017. gadam no mīnām attīrīja vairāk nekā 3000 kvadrātkilometru.[4] Bosnijas un Hercegovinas stratēģiskā vīzija 2008. gadā bija novākt visas sauszemes mīnas līdz 2019. gadam.[2] 2017. gada aprīlī eksperti uzskatīja, ka tas prasīs vismaz piecus gadus ilgāk, kā galveno šķērsli minot līdzekļu trūkumu. Tika lēsts, ka 80 000 mīnu vēl nav atrastas, un tās atrodas 2,2% (1125 km2) no Bosnijas teritorijas.[5] 2017. gada decembrī termiņš tika pārcelts uz 2025. gadu, taču eksperti uzskata, ka arī tas ir nepamatots mērķis, jo saglabājas līdzekļu trūkums. Daži norāda, ka tas varētu ilgt vēl vairākas desmitgades.[6] Saskaņā ar Bosnijas un Hercegovinas pretmīnu centra datiem, mīnu piesārņojuma problēma skar vairāk nekā 538 000 cilvēku vairāk nekā 1400 kopienās (aptuveni 15 % iedzīvotāju).[1]
2019. gada aprīlī Starptautiskajā mīnu informēšanas dienā tika uzsākts projekts Mine Free Sarajevo, kas paredzēja vismaz galvaspilsētu Sarajevu bez mīnām. Projektu pilnībā finansēja Amerikas Savienotās Valstis, kas nodrošināja finansējumu vairāk nekā 1,6 miljonu ASV dolāru apmērā, padarot to par lielāko ieguldījumu desmitgadē, kas veltīta kājnieku mīnu likvidēšanai Bosnijā. Četras pašvaldības Sarajevas kantonā tika atbrīvotas no mīnām. Atmīnēšanas procesā šajās pašvaldībās MDDC komandas (Mīnu atklāšanas suņu centrs Bosnijā un Hercegovinā) atrada un iznīcināja 841 sprāgstvielu, no kurām bija 445 mīnas un 396 nesprāguši munīcijas priekšmeti.[7]
Mine Free Sarajevo oficiāli tika pabeigta 2021. gada 1. septembrī.[8]
| Administratīvā teritorija | 2019 | 2020 |
|---|---|---|
| Una-Sanas kantons | 96,26 km2 | 95,08 km2 |
| Posavinas kantons | 15,53 km2 | 14,98 km2 |
| Tuzlas kantons | 80,16 km2 | 80,69 km2 |
| Zenicas-Dobojas kantons | 112,69 km2 | 114,67 km2 |
| Bosnijas-Podrinas kantons | 46,82 km2 | 46,83 km2 |
| Vidusbosnijas kantons | 113,10 km2 | 110,95 km2 |
| Hercegovinas-Neretvas kantons | 149,87 km2 | 149,81 km2 |
| Rietumhercegovinas kantons | 0,82 km2 | 0,82 km2 |
| Sarajevas kantons | 58,04 km2 | 58,06 km2 |
| Hercegbosnas kantons | 79,27 km2 | 78,96 km2 |
| Bosnijas un Hercegovinas Federācija | 752,56 km2 | 750,86 km2 |
| Brčko apgabals | 13,11 km2 | 12,99 km2 |
| Serbu Republika | 199,59 km2 | 192,51 km2 |
| Kopā | 965,26 km2 | 956,36 km2 |
Sauszemes mīnu upuri
No 1992. līdz 2008. gadam mīnu vai nesprāgušās munīcijas dēļ gāja bojā vai tika ievainoti 5005 cilvēki. Kara laikā bojā gājušie un ievainotie bija 3339. No 1996. līdz 2017. gadam cieta vairāk nekā 1750 cilvēki, vismaz 612 no tiem gāja bojā.
| No mīnām cietušie Bosnijā un Hercegovinā 1996-2011 | |||
|---|---|---|---|
| Gads | Miruši | Ievainoti | Kopā |
| 1996 | 110 | 552 | 662 |
| 1997 | 88 | 202 | 290 |
| 1998 | 60 | 80 | 149 |
| 1999 | 38 | 57 | 95 |
| 2000 | 35 | 65 | 100 |
| 2001 | 32 | 55 | 87 |
| 2002 | 26 | 46 | 72 |
| 2003 | 23 | 31 | 54 |
| 2004 | 16 | 27 | 43 |
| 2005 | 10 | 9 | 19 |
| 2006 | 18 | 17 | 35 |
| 2007 | 8 | 22 | 30 |
| 2008 | 19 | 20 | 39 |
| 2009 | 9 | 19 | 28 |
| 2010 | 6 | 8 | 14 |
| 2011[11] | 9 | 13 | 22 |
| Kopā | 507 | 1223 | 1739 |
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
