Morāvija

Nezināma vērtība "coordinates"

Morāvijas heraldiskā zīme — rūtots ērglis

Morāvija^[6][7]

Morāvija Morava
Vēsturiskais novads
Mikulova
Karogs Ģerbonis
Ar zaļo krāsu ir iekrāsota Morāvijas atrašanās vieta Čehijā
Ar zaļo krāsu ir iekrāsota Morāvijas atrašanās vieta Eiropas Savienībā
Valsts	Čehija
Apgabals	Morāvijas-Silēzijas apgabals, Olomoucas apgabals, Dienvidmorāvijas apgabals, Visočinas apgabals, Zlīnas apgabals, Dienvidčehijas apgabals, Pardubices apgabals
Pirmoreiz minēta	822[1][2]
Lielmorāvija	833[3]
Bijusī galvaspilsēta	Brno (1641–1948)[4] Brno, Olomouca (līdz 1641. gadam), Velehrada (9. gadsimtā)
Lielākās pilsētas	Brno, Ostrava, Olomouca, Zlīna, Jihlava
Platība
• Kopējā	22 348,87 km2
Iedzīvotāji
• kopā	3 200 000[5]
Demonīms	Morāvi
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Morāvija Vikikrātuvē

Morāvija (čehu: Morava, vācu: Mähren) ir vēsturisks novads Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas austrumos. Morāvijas rietumos atrodas Bohēmija, austrumos — Slovākija, ziemeļos — Silēzija, bet dienvidos — Lejasaustrija. Novada lielākā pilsēta ir Brno, kas savulaik bija novada galvaspilsēta. Kopš 11. gadsimta tā bija iekļauta Bohēmijas sastāvā, 1848. gadā bija Austroungārijas province, 1918. gadā — daļa no Čehoslovākijas, bet kopš 1993. gadā — daļa no Čehijas.

Vēsture

Senatnē Morāviju apdzīvoja ķeltu un ģermāņu ciltis. 6. un 7. gadsimtā teritorijā dominēja avāri, bet 8. gadsimtā ienāca slāvu ciltis. Slāvi, kuri paši sevi dēvēja par morāviešiem (no Morāvas upes nosaukuma), izveidoja valsti, par kuras pirmo valdnieku 830. gadā kļuva Mojmirs I (Mojmír I). Mojmira pēcteči Rostislavs (valdīja no 846. līdz 870. gadam) un viņa brāļa dēls Svjatopolks I (valdīja no 870. līdz 894. gadam) pakļāva teritorijas Bohēmijā, Silēzijā un mūsdienu Ungārijas rietumos, izveidojot Lielmorāvijas valsti. Rostislavs 863. gadā uz Morāviju uzaicināja bizantiešu misionārus Kirilu un Metodiju, lai tie varētu izplatīt kristietību, balstoties uz reliģisko tekstu slāvu tulkojumiem. Pēc Svjatopolka nāves 894. gadā Lielmorāvijas teritorija nonāca austrumfranku ietekmē, līdz 906. gadā valsti sagrāva maģāru (ungāru) uzbrukumi.

Par Lielmorāvijas teritorijām cīnījās Bohēmija, Polija un Ungārija. 1029. gadā Morāvija kā atsevišķs novads tika pievienota Bohēmijas karalistei, kuras pēc tam allaž ir bijušas saistītas. 1526. gadā Morāvija, Bohēmija un Silēzija nonāca Ferdinanda I Hābsburga pārvaldībā, kas vēlāk kļuva par Svētās Romas impērijas valdnieku.

Atsauces

1. Royal Frankish Annals (year 822), pp. 111–112.
2. Iniciativa Naša Morava. «Fakta o Moravě – Naša Morava».
3. Bowlus, Charles R. (2009). "Nitra: when did it become a part of the Moravian realm? Evidence in the Frankish sources". Early Medieval Europe 17 (3): 311–328. doi:10.1111/j.1468-0254.2009.00279.x.
4. «Encyklopedie dějin města Brna». 2004.
5. «Population of Municipalities – 1 January 2023». Czech Statistical Office. 2023-05-23.
6. Zbyšek Svoboda, Pavel Fojtík, Petr Exner, Jaroslav Martykán. «Odborné vexilologické stanovisko k moravské vlajce». Vexilologie. Zpravodaj České vexilologické společnosti, o.s. č. 169. Brno : Česká vexilologická společnost, 2013. 3319, 3320. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 24. septembrī.
7. František Pícha. «Znaky a prapory v kronice Ottokara Štýrského». Vexilologie. Zpravodaj České vexilologické společnosti, o.s. č. 169. Brno : Česká vexilologická společnost, 2013. 3320–3324. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 24. septembrī.

Skatīt arī

• Morāviešu valoda

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Morāvija.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)