Miras pils
From Wikipedia, the free encyclopedia
Miras pils (baltkrievu: Мірскі замак) ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā. Šis arhitektūras piemineklis kopš 2000. gada ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.[1] No 1921. līdz 1939. gadam pils atradās Polijas teritorijā. Līdz 1568. gadam pils īpašnieki bija Iļjiņiču dzimta, pēc tam — Radvilu dzimta (līdz 1828. gadam), vēlāk — Vitgenšteinu dzimta (līdz 1891. gadam). Pēdējie pils īpašnieki bija Svjatopolku-Mirsku dzimta (līdz 1939. gadam), pēc tam pils kļuva par valsts īpašumu.[2][3]
Miras pils | |
---|---|
| |
Vispārīga informācija | |
Atrašanās vieta |
![]() |
Koordinātas | 53°27′4.46″N 26°28′22.80″E |
Oficiālais nosaukums: Uvsnūra baseins | |
Tips | Kultūra |
Kritērijs | ii, iv |
Iekļauts | 2000 (24. sesija) |
Aizsardzības nr. | 625 |
Valsts |
![]() |
Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
Pils ir būvēta kvadrāta formā, katras sienas garums ir aptuveni 75 metri, katrā pils stūrī atrodas piecstāvīgi torņi, kuru augstums ir 25—27 metri. Piektais tornis ir ar sešiem stāviem, šajā tornī atrodas iebraucamie vārti.[4] Miras pils tiek uzskatīta par pašu tālāko austrumos esošo gotisko struktūru, kā arī par pašu lielāko gotikas celtni Baltkrievijā, kas ir saglabājusies.[5]
Pils komplekss ir bijis iesaistīts gandrīz visos karos, kuru darbība ir skārusi Baltkrieviju: sākot ar krievu-poļu karu (no 1654. līdz 1667. gadam) un pat Napoleona karos (1812. gadā).[6] Pils ne reizi vien ielenkta. Tā tikusi bojāta militāros konfliktos 1665. gadā un 1706. gadā, vēlāk, 18. gadsimta sākumā atjaunota. Pēc tam — 1794. gadā atkal bojāta. 1812. gadā pie pašas pils sienām notika cīņa starp poļu kavalērijas ģenerāļa Rozņecka vadīto pulku, kas ietilpa franču armijas sastāvā un krievu armijas sastāvā esošo kazaku jātnieku pulku.[7]
Miras pils savulaik bija spēcīga militārā struktūra, kam bija piemēroti gandrīz visi viduslaikos zināmie nocietinājumu elementi. Tā tika uzbūvēta saskaņā ar talantīga arhitekta projektu, kuram bija laba mākslinieciskā gaume. Labu celtniecības rīku trūkums netraucēja arhitektam radīt tiem laikiem pirmklasīgus nocietinājumus un papildināt tos ar dažādiem arhitektūras elementiem.[8][9]
Visā kompleksa pastāvēšanas laikā tajā vairākkārt ir notikuši atjaunošanas darbi un veiktas pārbūves, tomēr šie procesi nav radījuši būtiskas izmaiņas pils sākotnējā apjomā un izskatā, saglabājot pils gotikas un renesanses arhitektūras iezīmes, vienlaikus iegūstot dažus baroka un romantisma elementus.[10]
Miras pils komplekss pārsteidz ar tā arhitektūras harmoniju, saplūšanu ar dabu, racionalitāti, aizsardzības struktūrām un vienkāršību.[11]