From Wikipedia, the free encyclopedia
Metalurģijas kombināts "Azovstaļ" (ukraiņu: Mеталургійний Kомбінат Азовсталь) ir viens no lielākajiem tērauda velmēšanas uzņēmumiem Ukrainā.
Metalurģijas kombināts "Azovstaļ" | |
---|---|
Mеталургійний Kомбінат Азовсталь | |
"Azovstaļ" rūpnīca 2014. gadā | |
Tips | privāta, kombinēta |
Darbības joma | metalurģija |
Dibināts | 1930. gada 2. februārī |
Galvenais birojs | Mariupole, Ukraina |
Galvenās personas |
Envers Ckitišvili (Энвер Омарович Цкитишвили) (2011. gada aprīlis–pašlaik)[1] (ģenerāldirektors) |
Īpašnieks(-i) |
Metinvest Metinvest International |
Darbinieki | 12,293 |
Mātes uzņēmums | Metinvest |
Meitas uzņēmumi |
Sigma TV Channel Sygma TV Channel Firma Marita AzovMed |
Tīmekļa vietne | Mājaslapa |
2022. gada 19. aprīlī Krievijas karaspēks iebruka rūpnīcā. Metalurģijas rūpnīcu gandrīz pilnībā iznīcināja Krievijas lidmašīnas iebrukuma Ukrainā laikā un Mariupoles kauju laikā.[2][3]
Uzņēmums "Azovstaļ" tika dibināts 1930. gadā Mariupolē, Ukrainas PSR (Padomju Savienībā) ar Tautsaimniecības Augstākās padomes (BCHX) (PSRS) Prezidija lēmumu un sāka ražošanu 1933. gadā, kad tā domnā tika izlaists pirmais gludeklis.[4] 1935. gada janvārī "Azovstaļ" tika uzsākta tērauda ražošana, nododot ekspluatācijā pirmo 250 tonnu kurināmo krāsni Padomju Savienībā.[4]
Otrā pasaules kara laikā rūpnīcas darbība tika pārtraukta 1941. gadā, kad nacistiskā Vācija okupēja Mariupoli. 1943. gada septembrī, kad pilsētu atkaroja padomju spēki, rūpnīca tika pārbūvēta.[5]
1991. gadā, pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas, rūpnīca nonāca Ukrainas valsts īpašumā. 1996. gadā valsts uzsāka privatizāciju.[6]
2005. gadā rūpnīca saražoja 5,906 miljonus tonnu tērauda.[7]
2014. gadā, kad Krievijas atbalstītie Donbasa separātisti mēģināja atņemt Ukrainas valdībai Mariupoli, pilsētas aizstāvji izmantoja zem rūpnīcas esošos bunkurus.[6]
Vides noteikumu un "pilnīgi novecojušo" iekārtu dēļ, ko izmanto "Azovstaļ" un citas "Metinvest" piederošās pilsētas rūpnīcas, Mariupoli National Geographic raksturoja kā "vienu no piesārņotākajām pilsētām" Ukrainā. 2018. un 2019. gadā Mariupoles iedzīvotāji ielās protestēja par reformu.[8]
2022. gada martā Krievijas aplenkuma laikā Mariupolē rūpnīca tika nopietni bojāta, Ukrainas parlamenta deputātam Serhijam Tarutam paziņojot, ka Krievijas spēki ir "praktiski iznīcinājuši rūpnīcu".[9]
Līdz 16. aprīlim tā kļuva par pēdējo organizētās pretestības vietu pilsētas aplenkumā. Krievijas spēki lika aizstāvjiem padoties līdz 17. aprīļa pulksten 6 no rīta pēc Maskavas laika. Krievija apgalvoja, ka, ja viņi noliks ieročus, tā garantēs viņu dzīvību.[10] Ukrainas spēki atteicās padoties, un daļa no rūpnīcas palika viņu kontrolē.[11]
Krievijas Aizsardzības ministrija izvirzīja otro ultimātu Ukrainas karaspēkam 19. aprīlī laikā no pulksten 11.00 līdz 13.00 izvest "bez izņēmuma visus ieročus un munīciju", ko arī Ukrainas spēki ignorēja.
Džastins Kramps no konsultāciju uzņēmuma Sybilline paziņoja, ka rūpnīcā ir atombunkuri un tuneļi, kuri spējīgi izturēt kodoluzbrukumu.[12]
Darbi ietver koksa ražošanu, aglomerāta rūpnīcu, sešas domnas[13] un tērauda ražošanas kompleksu.[7]
"Azovstaļ" dzelzs un tērauda rūpnīca darbojās kā Nīderlandes kontrolakciju sabiedrības Metinvest BV meitas uzņēmums ar nosaukumu Metinvest Holding LLC,[14] kurš arī skaitās Metinvest BV meitas uzņēmums.[15]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.