Meklētājprogramma ir datorprogramma, kas dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti. Kā meklētājprogrammu piemērus var minēt Google un Bing, kas ļauj lietotājiem meklēt dokumentus vispasaules tīmeklī.
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Meklētājprogramma" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Pirmais rīks, ko izmantoja informācijas meklēšanai Internetā, bija Archie, ko radīja Makgila Universitātes (Kanāda) students Alans Emtegs. Programma lejuplādēja publisko anonīmo FTP vietņu failu direktoriju sarakstus un veidoja meklējamu failu nosaukumu datubāzi. Archie nemācēja meklēt pēc failu satura.
1991. gadā Marks Makkahils Minesotas Universitātē radīja Gopher, kas indeksēja teksta dokumentu saturu.
Pirmais tīmekļa meklētājs bija Wandex (mūsdienās vairs nepastāv), ko 1993. gadā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā izstrādāja Metjū Grejs. 1993. gadā radās vēl viens tīmekļa meklētājs, kurš darbojas vēl šobaltdien, AliWeb. Pirmais "pilna teksta" meklētājs bija WebCrawler, kas parādījās 1994. gadā. Atšķirībā no priekšgājējiem, tas ļāva lietotājam meklēt pēc jebkura vārda, ko satur tīmekļa lappuse. Tas bija pirmais meklētājs, kas guva plašāku popularitāti, un turpmākos gadus visi vadošie tīmekļa meklētāji darbojās pēc tā iedibinātiem principiem. 1994. gadā dienasgaismu ieraudzīja arī Kārnegi Melouna Universitātē izstrādātais meklētājs Lycos.
Drīz pēc tam radās arī vairāki citi tai laikā populāri meklētāji, piemēram, Excite, Infoseek, Inktomi, Northern Light un AltaVista. Tie sastādīja konkurenci tolaik populārajiem tīmekļa katalogiem, piemēram, Yahoo!. Vēlāk lielākā daļa tīmekļa katalogu integrēja meklēšanas tehnoloģijas.
1998. gadā divi Stenforda Universitātes doktorantūras studenti Sergejs Brins un Lerijs Peidžs izstrādāja meklētāju Google, kas tika balstīts uz jauniem principiem. Tas katrai tīmekļa lappusei rēķina popularitātes reitingu PageRank, ko izmanto meklēšanas rezultātu secības noteikšanai. PageRank balstās uz pieņēmumu, ka saite no lappuses A uz lappusi B ir lappuses A balss par lappusi B. Tātad, jo vairāk hipersaišu uz noteiktu tīmekļa lappusi, jo augstāks tās reitings. Google sāka gūt plašu popularitāti sākot ar 2001. gadu.
Redzot Google popularitāti, 2004. gadā savu meklētāju pārstrādāja Yahoo!.[1] Tas bija balstīts uz līdzīgiem principiem. 2005. gadā jaunu tīmekļa meklētāju izlaida arī Microsoft (MSN Search, tagad Windows Live).[nepieciešama atsauce]
Mūsdienu tīmekļa meklētāju pamatā ir trīs autonomas darbības:
- Tīmekļa rāpuļprogramma apstaigā tīmekli, iegūstot no tā un saglabājot lokālā datubāzē tīmekļa lappuses.
- Saglabātās tīmekļa lappuses tiek indeksētas, sasaistot tīmekļa lappuses ar atslēgvārdiem, kā arī izrēķinot katras lappuses reitingu.
- Lietotājs var meklēt sev nepieciešamo informāciju, izmantojot iepriekš sagatavoto indeksu.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
