Marija Sofija Žermēna (franču: Marie-Sophie Germain; dzimusi 1776. gada 1. aprīlī, mirusi 1831. gada 27. jūnijā) bija franču matemātiķe, fiziķe un filozofe. Neskatoties uz sākotnējiem vecāku iebildumiem un sabiedrības izvirzītajiem standartiem, Sofija ieguva izglītību no tēva bibliotēkā esošajām grāmatām, ieskaitot Leonarda Eilera grāmatas, kā arī mācījās no tādiem slaveniem matemātiķiem kā, piemēram, Lagranža un Gausa. Marija Sofija bija viena no elastības teorijas aizsācējām. Ieguva Parīzes Zinātņu akadēmijas galveno balvu par eseju, ko rakstīja saistībā ar elastības teoriju. Viņa aizsāka pētījumus pie Fermā pēdējās teorēmas, ko matemātiķi turpināja pētīt vēl simtiem gadus vēlāk.[1] Sakarā ar aizspriedumiem pret dzimumu viņa nespēja veidot karjeru kā matemātiķe, bet visu mūžu strādāja patstāvīgi.[2] Pirms Marijas Sofijas nāves Gauss bija ieteicis viņai piešķirt goda grādu, taču tas nekad tā arī nenotika.[3] 1831. gada 27. jūnijā viņa nomira ar krūts vēzi. Viņas dzīves simtgadē viņas vārdā tika nosaukta iela un meiteņu skola. Zinātņu akadēmija par godu viņai nodibināja Sofijas Žermēnas balvu.
Ātrie fakti Marija Sofija Žermēna Marie-Sophie Germain, Personīgā informācija ...
Aizvērt