Maltas vēsture
From Wikipedia, the free encyclopedia
Maltas vēsture aptver notikumus Maltas salu valsts teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Maltas vēstures periodi (Līdz antīkajam laikmetam datējums ir strīdu objekts) | ||
Periods | Fāze | Datējums |
---|---|---|
Neolīts (5900-4100 p.m.ē.) |
Ārdalama | 5900—4500 p.m.ē. |
Pelēkā Skorba | 4500—4400 p.m.ē. | |
Sarkanā Skorba | 4400—4100 p.m.ē. | |
Tempļu periods (4100—2500 p.m.ē.) |
Zebudža | 4100—3800 p.m.ē. |
Mdžara | 3800—3600 p.m.ē. | |
Džgantija | 3600—3300 p.m.ē. | |
Saflieni | 3300—3000 p.m.ē. | |
Taršīna | 3000—2500 p.m.ē. | |
Bronzas laikmets (2500—700 p.m.ē.) |
Taršīnas kapsēta | 2500—1500 p.m.ē. |
Bordža in Nadura | 1500—900 p.m.ē. | |
Bahrija | 900—700 p.m.ē. | |
Antīkais laikmets (700 p.m.ē.—535) |
Feniķija | 700—550 p.m.ē. |
Kartāga | 550—218 p.m.ē. | |
Roma | 218 p.m.ē.—535 | |
Viduslaiki (535—1530) |
Bizantija | 535—870 |
Arābi | 870—1091 | |
Normaņi | 1091—1127 | |
Sicīlijas karaliste | 1127—1283 | |
Aragonas karaliste | 1283-1469 | |
Spānija | 1469-1530 | |
Jaunie laiki (1530—1800) |
Maltiešu ordenis | 1530—1798 |
Francijas republika | 1798—1800 | |
Mūsdienas (no 1800) |
Lielbritānijas protektorāts | 1800—1813 |
Lielbritānijas kroņa kolonija | 1813—1964 | |
Maltas Valsts | 1964—1974 | |
Maltas republika | no 1974 | |
Pirmās liecības par cilvēku parādīšanos Maltā ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši zemkopību. Tomēr viņu metodes noplicināja augsni, un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas. Pirms ap 6000 gadiem atkal parādījās cilvēki, no kuriem saglabājušies megalītu akmens tempļi — vienas no senākajām līdz mūsdienām saglabātajām celtnēm. Viņu civilizācija sabruka pēc ap 1500 gadiem, taču drīz salas atkal sāka apdzīvot bronzas laikmeta ciltis.
Ap 700. gadu p.m.ē. salas atklāja un kolonizēja feniķieši, pēc 500 gadiem tos nomainīja romieši, vēlāk bizantieši. 9. gadsimtā viņus izspieda arābi, 11. gadsimtā varu pārņēma normaņi un vēlāk viņu kontrolētā Sicīlijas karaliste. Sekoja Spānijas valdīšana, līdz 1530. gadā sala tika piešķirta Sicīlijas karalistes lēņa īpašumā Svētā Jāņa ordenim. Tas turējās Maltā līdz 1798. gadam, līdz viņu izspieda Napoleons, bet 1800. gadā salu ieguva Lielbritānija. Tā dažādā statusā valdīja pār Maltu līdz 1964. gadam, kad ekonomijas un ģeopolitisku apsvērumu dēļ izlēma dot Maltai neatkarību. Kopš 1964. gada Malta kļuva par neatkarīgu monarhiju ar Lielbritānijas karalieni kā formālo valsts galvu, 1974. gadā pasludināja republiku, ieceļot karalienes ģenerālgubernatoru par pirmo prezidentu, bet 1979. gadā no Maltas tika izvesti pēdējie britu armijas spēki.
Tālāk Malta pēc vairākiem politiskiem līkločiem izvēlējās proeiropeisku kursu un 2004. gadā pievienojās Eiropas Savienībai, bet 2008. gadā — eirozonai. Militāri Malta sevi 1980. gadā pasludinājusi par neitrālu valsti, kuras drošību garantē Itālija.