From Wikipedia, the free encyclopedia
"Mahābhārata" (sanskritā: महाभारतम्, Mahābhāratam, izrunā: /məɦaːˈbʱaːrət̪əm/) ir viens no diviem nozīmīgākajiem sanskrita eposiem Senajā Indijā; otrs ir "Rāmājana". Šis eposs ir daļa no hindu itihāsas (vēstures) un nozīmīga daļa no hindu mitoloģijas. Eposā izklāstīta ne tikai Indijas tautu ikdienas dzīve, ticējumi un paražas, bet arī estētiskie un ētiskie uzskati. "Mahābhārata" tiek uzskatīta par garāko eposu pasaulē.[1][2] "Mahābhārata" sastāv no 18 grāmatām. Tās 100 000 vārsmās ir aptuveni trīs miljoni vārdu.
Eposs "Mahābhārata" stāsta par divu indiešu dzimtu līdzāspastāvēšanu. Senajā Kuru valstī par varu cīnījās divi brāļi — vecākais no viņiem bija Dhritaraštra, bet jaunākais — Pandu. Tā kā vecākais brālis bija akls, tad tronī kāpa jaunākais brālis Pandu. Abiem brāļiem bija pēcnācēji. Dhritaraštram bija 100 dēli, saukti par kauraviem, bet jaunākam Pandu — 5 dēli, kurus sauca par pandaviem. Kad valdnieks Pandu nomira, viņa dēli vēl bija nepilngadīgi, tāpēc troni centās pārņemt kauravi. Tas viņiem izdevās, bet pandavi vēlāk centās troni atgūt. Eposā aprakstīta cīņa starp šīm dzimtām. Viena no pēdējām kaujām norisinājās Kurukšretras laukā. Šī kauja ir ļoti plaši un detalizēti aprakstīta. Tā bija ļoti asiņaina. Eposā aprakstīts, ka bojā gāja miljoniem karavīru. Pēc kaujas palika dzīvi visi pieci pandavi, bet no kauraviem izdzīvoja tikai trīs no 100. Viens no pandaviem bija Ardžuna, kas kļuva par valdnieku. Eposā ir stāstīts arī par viņa līgavu Draupadu. Eposā bieži pieminēts arī dievs Krišna.
Daļu no eposa "Mahābhārata" veido poēma "Bhagavadgīta", kurā izklāstīta hinduistu reliģija un filozofija.
Eposs "Mahābhārata" dalās 18 grāmatās jeb parvās. Tās ir šādas:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.