MAC adrese
From Wikipedia, the free encyclopedia
Multivides piekļuves kontroles adrese (MAC adrese) ir unikāls identifikators, kas piešķirts tīkla interfeisa kontrollerim (NIC), lai to izmantotu kā tīkla adresi komunikācijā tīkla segmentā. Šī izmantošana ir izplatīta lielākajā daļā IEEE 802 tīkla tehnoloģiju, tostarp Ethernet, Wi-Fi un Bluetooth. Atvērto sistēmu starpsavienojuma (OSI) tīkla modeļa ietvaros MAC adreses tiek izmantotas datu savienojuma slāņa vidējās piekļuves kontroles protokola apakšslānī. Kā parasti attēlots, MAC adreses ir atpazīstamas kā sešas divu heksadecimālo ciparu grupas, atdalītas ar defisēm (īsa svītriņa), koliem vai bez atdalītāja.
MAC adreses galvenokārt piešķir ierīču ražotāji, un tāpēc tās bieži dēvē par ierakstīto adresi vai kā datortīklu aparatūras adresi vai fizisko adresi. Katru adresi var saglabāt aparatūrā, piemēram, kartes tikai lasāmajā atmiņā, vai ar programmaparatūras mehānismu. Tomēr daudzas tīkla saskarnes atbalsta MAC adreseu nomaiņu. Adresē parasti ietilpst ražotāja unikālais identifikators (OUI). MAC adreses tiek veidotas pēc sešu grupu, divciparu numerācijas principiem, kuru pamatā ir paplašinātie unikālie identifikatori (EUI), kurus pārvalda Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (IEEE): EUI-48, kas aizstāj novecojušo terminu MAC-48,[1] un EUI-64.[2]
Tīkla mezgliem ar vairākiem tīkla interfeisiem, piemēram, maršrutētājiem un daudzslāņu komutatoriem, katram NIC (Network interface controller jeb Tīkla interfeisa kontrolieris) tajā pašā tīklā ir jābūt unikālai MAC adresei. Tomēr diviem NIC, kas savienoti ar diviem dažādiem tīkliem, var būt viena un tā pati MAC adrese.