Mērkaziņa
sloku dzimtas putns / From Wikipedia, the free encyclopedia
Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.[1] Mērkaziņa ligzdo plašā joslā tundras un mērenās joslas purvos un muklājos Eiropas un Āzijas ziemeļu daļā. Ziemas periodā lielākā daļa populāciju migrē uz dienvidiem, reizēm pārlidojumi ir ļoti īsi. Kopumā Eiropas populācijas ziemo Eiropas rietumos un dienvidos Vidusjūras krastos, kā arī dziļāk Āfrikā, uz dienvidiem no ekvatora, bet Āzijas populācijas migrē uz Dienvidāziju.[2]
Mērkaziņa Gallinago gallinago (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
Ģints | Mērkaziņas (Gallinago) |
Suga | Mērkaziņa (Gallinago gallinago) |
Sinonīmi | |
| |
Mērkaziņa Vikikrātuvē |
Mērkaziņai ir 2 pasugas.[3] Vecākos informācijas avotos ir minēta vēl trešā pasuga — Amerikas mērkaziņa (Gallinago delicata), kas kopš 2003. gada izdalīta atsevišķā sugā,[4] līdz ar to mērkaziņa nemājo Ziemeļamerikā. Izņēmums ir Aleutu salas Beringa jūras malā. Šajās salās abu sugu izplatības areāls pārklājas.[5] Visvieglāk tās var atšķirt pēc astes spalvu skaita — mērkaziņai ir septiņas spalvas, bet Amerikas mērkaziņai — astoņas.