From Wikipedia, the free encyclopedia
Mērkaķi (Cercopithecidae) ir vienīgā pērtiķu dzimta zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā (Cercopithecoidea),[1] kas, savukārt, kopā ar augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēka virsdzimtu (Hominoidea) pieder pie Vecās pasaules pērtiķu sīkkārtas (Catarrhini). Zemākie šaurdeguna pērtiķi jeb mērkaķi savvaļā mūsdienās mājo Āfrikas un Āzijas tropiskajos lietus mežos, savannā un zemos, mežainos kalnos. Fosiliju atradumi Eiropā liecina, ka mērkaķi kādreiz mituši arī šajā reģionā. Lai gan Gibraltārā arī mūsdienās mājo neliela mērkaķu populācija, iespējams, tā kādreiz ir introducēta šajā apvidū. Mērkaķu pazīstamākās sugas ir paviāni un makaki.
| Mērkaķu dzimta Cercopithecidae (Gray, 1821) | |
|---|---|
 Melnpēdu svētais langurs (Semnopithecus hypoleucos) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Apakškārta | Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) |
| Infrakārta | Augstākie primāti (Simiiformes) |
| Sīkkārta | Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks (Catarrhini) |
| Virsdzimta | Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea) |
| Dzimta | Mērkaķu dzimta (Cercopithecidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Mērkaķu dzimta Vikikrātuvē | |
Mērkaķi ir lieli vai vidēji lieli primāti. Mazākais dzimtā ir pundurmērkaķis (Miopithecus talapoin), kura ķermeņa garums, galvu ieskaitot, mazākajiem indivīdiem ir 32 cm, papildus astes garums 36 cm, svars 0,8 kg.[2] Toties lielākais dzimtā ir mandrila (Mandrillus sphinx) tēviņš, kura ķermeņa garums ir apmēram 90 cm, augstums skaustā 50 cm, svars līdz 50 kg.[3]
Vairākām mērkaķu sugām piemīt specifiskas anatomiskas īpatnības. Kolobiem (Colobus), piemēram, nav īkšķu, to vietā ir nelieli izaugumi. Kalimantānas gardegunpērtiķim (Nasalis larvatus) ir ļoti garš un dīvainas formas deguns, bet strupdegunpērtiķiem (Rhinopithecus) deguna tikpat kā nav vispār.
Lielākajai daļai mērkaķu sugu ir astes, kuru nav augstākajiem šaurdeguna pērtiķiem, bet, salīdzinot ar Jaunās pasaules pērtiķiem, mērkaķiem nekad nav tvērējastes. Vidēji augstāko šaurdeguna pērtiķu sugas augumā ir lielākas nekā mērkaķi. Augstāko šaurdeguna pērtiķu inteliģence, neņemot vērā cilvēkus, ir augstāka nekā zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem, kuriem ir primitīvāka smadzeņu uzbūve.[4]
Mērkaķi atkarībā no sugas var būt pilnībā dzīvojoši uz zemes, piemēram, paviāni, vai kokos, piemēram, kolobi. Lielākā daļa mērkaķu sugu ir visēdājas, tomēr priekšroka tiek dota augu izcelsmes barībai. Visveģetārākā no visām grupām ir lapēdājpērtiķi (Colobinae), kas pamatā barojas ar koku lapām, reizēm apēdot kādus kukaiņus. Pārējās grupas barojas ar visu, ko var atrast. Tie var būt ziedi, lapas, pumpuri, saknes, kukaiņi, gliemeži un neliela auguma mugurkaulnieki.[5]
Grūtniecības periods mērkaķiem atkarībā no sugas var būt 5—7 mēneši. Parasti piedzimst viens mazulis, lai gan reizēm ir arī dvīņi. Mazuļi piedzimst salīdzinoši labi attīstīti un jau tūlīt pēc dzimšanas spēj pieķerties un cieši turēties pie mātes kažoka apmatojuma. Dzimumbriedumu lielākā daļa sugu sasniedz 4—6 gadu vecumā. Mērkaķiem meitas paliek kopā ar mātēm visu mūžu, tādējādi mērkaķu bara galvenā grupa ir mātes un to meitas. Tēviņi pamet dzimto baru un, sasniedzot dzimumbriedumu, pievienojas kādam no bariem. Daudzām sugām barā ir tikai viens pieaudzis tēviņš, bet ir sugas, kurām barā var būt vairāki tēviņi. Bara lielums var būt ļoti dažāds pat vienas sugas ietvaros. To parasti regulē barības un ūdens daudzums.[5]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
