Lilijas
liliju dzimtas ģints / From Wikipedia, the free encyclopedia
Lilijas (Lilium) ir liliju dzimtas (Liliaceae) augu ģints. Savvaļā izplatītas 100 sugas. Ģintī ir apvienotas aptuveni 110 sugas. Tās aug Ziemeļu puslodes mērenās joslas apgabalos Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā dažādos apstākļos — spilgtā saulē, pusēnā, pustuksnešos, augstkalnu pļavās, stāvās klinšainās nogāzēs. Kā krāšņumaugus tās audzē visā pasaulē. Nosaukums "lilija" cēlies no grieķu vārda leirion — baltā, no kura vēlāk atvasināts latīņu nosaukums lirium, ko pārdēvēja par Lilium. Stilizētā veidolā lilijas ir attēlotas dažādos ģerboņos un dzimtas īpašumu zīmēs. Lilijas var pavairot ar sēklām, zvīņlapām, vairsīpoliņiem, pumpursīpoliņiem. Daudzu liliju sugu ziediem ir spēcīga un patīkama smarža. Parasti lilijas izaug no 0,6 līdz 1,2 metriem augstas. Atsevišķas sugas var sasniegt pat 2 metru augstumu. Tām parasti ir no 3 līdz 10 ziediem (atsevišķos gadījumos var būt arī vairāk). Ziedi ir sarkani, balti, dzelteni u.c. Tiem var būt arī punktu vai svītru zīmējums.
Lilijas Lilium (Linnaeus, 1753) | |
---|---|
Baltā lilija (Lilium candidum) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Liliju rinda (Liliales) |
Dzimta | Liliju dzimta (Liliaceae) |
Apakšdzimta | Liliju apakšdzimta (Lilioideae) |
Ģints | Lilijas (Lilium) |
Lilijas Vikikrātuvē |
Lilijām ģenētiski visradniecīgākās ir fritilārijas (Fritillaria).
Latvijā savvaļā ir sastopamas divas sugas: martagonlilija (Lilium martagon) un pumpursīpolu lilija (arī vairvasiņu lilija, Lilium bulbiferum).[1]