Lielais Ķīnas līdzenums

Lielais Ķīnas līdzenums vai Ziemeļķīnas līdzenums (ķīniešu: 華北平原, piņjiņs: Huáběi Píngyuán)^[1] ir plašs aluviāls līdzenums Ķīnas austrumos Huanhes lejtecē. Izveidojies vēlīnajā Paleogēnā un Neogēnā, vēlāk to veidojušas Huanhes lesa nogulsnes. Ziemeļos to norobežo Jaņšaņa kalni, rietumos — Taihanšaņs, dienvidos — Dabiešaņs un Tjanmušaņs, austrumos Dzeltenā jūra un Bohai jūra. Huanhes upe tek cauri līdzenumam no rietumiem uz austrumiem un ietek Bohai jūrā. Līdzenums aizņem lielāko daļu Šaņdunas, Hebei un Henaņas provinču teritorijas, kā arī Aņhui un Dzjansu ziemeļu daļu. Lidzenuma dienvidu daļa dažkārt tiek uzskatīta par atsevišķu Centrālo līdzenumu.

Lielais Ķīnas līdzenums
Kontinents	Āzija
Valstis	Ķīna
Garums	840 km
Platums	700 km
Platība	409 500 km2
Augstums	50 m
Pilsētas	Pekina, Tjaņdzjiņa
Koordinātas	36°35′N 117°00′E
Lielais Ķīnas līdzenums Rādīt kartē "Ķīna" Lielais Ķīnas līdzenums Rādīt kartē "Austrumķīna"

Līdzenums ir nozīmīgākais Ķīnas lauksaimniecības reģions, kur audzē sorgo, kviešus, kukurūzu, prosu, kā arī augļus, tabaku un kokvilnu.

Subtropu musonu klimats, vasaras mitras, bet ziemas — sausas. Blīvi apdzīvots, lielākās pilsētas ir Pekina, Tjaņdzjiņa, Šidzjadžuana, Tanšaņa, Sjuidžou un Džendžou.

Lielais Ķīnas līdzenums tiek uzskatīts par Ķīnas civilizācijas šūpuli. Uzskata, ka auglīgā zeme un labvēlīgais klimats nodrošināja ar pārtiku lielu iedzīvotāju skaitu, bet Huanhes biežie un neprognozējamie plūdi un ar to saistītā nepieciešamība pēc irigācijas sistēmām un centralizētām labības krātuvēm veicināja centralizētas valsts izveidošanos. Gar līdzenuma ziemeļu malu ir uzbūvēts Lielais Ķīnas mūris (3. gadsimts p.m.ē. — 17. gadsimts), bet no ziemeļiem uz dienvidiem līdzenumu šķērso Lielais Ķīnas kanāls (5. gadsimts p.m.ē. — mūsu dienas).

Atsauces

1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 425. lpp.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)