Leverkūzenes "Bayer"
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Bayer 04 Leverkusen ir Vācijas futbols klubs no Leverkūzenes, Ziemeļreinā-Vestfālenē. Tas ir zināmākais no sporta kluba TSV Bayer 04 Leverkusen departamentiem. Sporta klubā vēl ir vieglatlētikas, sporta vingrošanas, basketbola un citas nodaļas.
| Bayer Leverkusen | |||||
 | |||||
| Nosaukums | Bayer 04 Leverkusen Fußball GmbH | ||||
| Iesauka | Die Werkself, Die Schwarzroten | ||||
| Pilsēta |  Leverkūzene, Vācija | ||||
| Līga | Vācijas Bundeslīga | ||||
| 2023.—2024. | 1. vieta | ||||
| Dibināts | 1904. gada 1. jūlijā | ||||
| Stadions | BayArena
(ietilpība: 30 210) | ||||
| Īpašnieks | Bayer AG | ||||
| Prezidents | Mihaēls Šāde | ||||
| Galvenais treneris |  Šavi Alonso | ||||
| |||||
1903. gada 27. novembrī Vilhelms Haušilds uzrakstīja vēstuli savam darba devējam Friedrich Bayer and Co., ko parakstīja 170 viņa darbabiedri, ar mērķi iegūt kompānijas atbalstu sporta kluba dibināšana. Kompānija piekrita atbalstīt iniciatīvu un 1904. gada 1. jūlijā tika dibināts Turn- und Spielverein Bayer 04 Leverkusen klubs.[1]
1907. gada 31. maijā klubam tika izveidots atsevišķs futbola departaments. Vācijas sporta kultūrā tobrīd bija lielas nesaskaņas starp vingrotājiem un citu sporta veidu pārstāvjiem. Tas viss noveda pie kluba sadalīšanās: 1928. gada 8. jūnijā futbolisti izveidoja atsevišķu asociāciju – Sportvereinigung Bayer 04 Leverkusen – tā iekļāva arī rokasbumbas un fistbola spēlētājus, vieglatlētiku un boksu, kamēr vingrotāji saglabāja savu nosaukumu TuS Bayer 04 Leverkusen. SV Bayer 04 Leverkusen paņēma līdzi kluba tradicionālo sarkanmelno formu, vingrotājiem pieņemot zilo un dzelteno.
Šajā periodā un 1930. gadu sākumā SV Bayer 04 Leverkusen spēlēja trešajā un ceturtajā divīzijā. 1936. gadā viņi iekļuva tobrīd otrajā spēcīgākajā līgā. Tas bija gads, kad klubs uz savas formas pirmoreiz izvietoja atpazīstamo "Bayer" krustu. Augstākajā līgā (Oberliga West) viņi pirmoreiz iekļuva 1951. gadā un spēlēja tur līdz 1956. gadam, kad atkal no tas izkrita un augstākajā līgā neatgriezās līdz 1962. gadam, tikai vienu sezonu pirms tika izveidota jauna augstākā profesionālā līga ar nosaukumu Bundeslīga. Nākamajā sezonā klubs spēlēja Regionalliga West, tier II, demonstrējot vāju sniegumu un atrodoties turnīra tabulas apakšā.
1968. gadā klubs atgriezās uz panākumu ceļa, uzvarot savā divīzijā, bet tam neizdevās iekļūt augstākā līgā, jo izslēgšanas spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi. 1973. gada sezonā klubs atkal izkrita uz zemāku līgu, bet pēc vienas sezonas atkal atgriezās līgā, ko tagad sauc par 2. Bundeslīgu. Pēc četriem gadiem komanda nodrošināja vietu Bundeslīgā 1979./80. gada sezonai.
Līdz ar 1980. gadu vidu SV Bayer 04 Leverkusen bija kļuvusi par pastāvīgu līgas tabulas augšdaļas komandu. Šajā laikā, 1984. gadā, atkal apvienojās abas kluba daļas, kuras bija atdalījušās vairāk kā pirms pusgadsimta, izveidojot TSV Bayer 04 Leverkusen e.V. Jaunais klubs par savam krāsām pieņēma sarkanu un baltu.
Kļūstot par pastāvīgu Bundeslīgas klubu, nāca arī pirmie panākumi ar dramatisku uzvaru 1988. gada UEFA kausā. Pirmo spēli zaudējot ar 0:3 Espanyol klubam, atbildes spēlē viņi izlīdzināja rezultātu un uzvarēja ar 3:2 pēcspēles 11 metru sitienu sērijā.
Tajā pašā gadā par Bayer Leverkusen ģenerālmenedžeri kļuva kluba ilglaicīgs valdes loceklis Reiners Zalmunds. Tā tiek uzskatīta par vieno no nozīmīgākajām izmaiņām kluba vēsturē, jo Zalmunds klubu ievadīja piecpadsmit gadu ilgā lielāko panākumu periodā, tālredzīgi iegādājoties vairākus svarīgus spēlētājus.
Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā, Reiners Zalmunds veiksmīgi iegādājās Austrumvācijas zvaigznes Ulfu Kirstenu, Andreasu Tomu un Jensu Melcigu. Visi trīs spēlētāji ātri kļuva par līdzjutēju favorītiem un deva nozīmīgu ieguldījumu komandas panākumos. Zalmunds nodibināja pastāvīgus kontaktus ar Brazīlijas futbola pārstāvjiem, kļūstot par labu draugu vienam no Brazīlijas ietekmīgākajiem spēlētāju aģentiem Žuanam Figeram. Pāris nākamo gadu laikā klubam pievienojās vairākas augstākā līmeņa zvaigznes kā Žoržinju un Paulu Serdžiu, tapāt arī Čehijas zvaigzne Pavels Hapals. Izdevās piesaistīt arī tādus harizmātiskus spēlētājus kā Bernds Šusters un Rūdijs Fellers, uzlabojot komandas popularitāti un augošos panākumus.
Kluba nākamie panākumi sekoja 1993. gadā, kad ar 1-0 Vācijas kausa finālā tika pārspēta Berlīnes "Hertha" komanda, kura tobrīd spēlēja amatieru statusā. Nākamajā sezonā klubs atgriezās pie vecajam krāsām pēc tam, kad sezonas sākuma spēlē pret Frankfurtes "Eintracht" klubs spēlēja savā sarkanmelnajā rezerves formas tērpā, iespējams, ar mērķi iespaidot pretiniekus, kuri tolaik izmantoja līdzīgas formas. Fanu vidū šī forma kļuva populārā un klubs nolēma pāriet uz tām. Šajā spēlē Bernds Šusters guva vārtus no 45 metriem un tie tika atzīti iesākuma par gada vārtiem, bet vēlāk arī par visas dekādes labākajiem vārtiem Vācijas futbolā.
Pēc ļoti neveiksmīgas 1996. gada sezonas, kad klubs cīnījās par neizkrišanu uz zemāku līgu, Bayer Leverkusen atkal kļuva par spēcīgu komandu, skatītājiem piedāvājot tehnisku un uzbrūkošu futbolu jaunā galvenā trenera Kristofa Dauma vadībā, kurš piesaistīja tādus spēlētājus kā Lusiu, Emersons, Zē Robertu un Mihaels Ballaks. Daums gan vēlāk tika atlaists pēc kokaīna skandāla, kas izjauca arī viņa iespējas kļūt pa Vācijas futbola izlases galveno treneri.
No 1997. līdz 2002. gadam komanda turnīra tabulā ierindojās pirmajā četriniekā, to skaitā četras reizes ieņemot otro vietu. 2000. un 2002. gadā Bundeslīgas tituls bija īpaši tuvu. 2000. gadā Bayer Leverkusen titula iegūšanai pret Unterhaching bija nepieciešams tikai neizšķirts, bet Ballaks raidīja bumbu savos vārtos un beigās komanda zaudēja ar 2-0, kamēr Minhenes "Bayern" tika pie titula, ar 3:1 uzvarot Brēmenes "Werder". Pēc diviem gadiem komanda izsēja piecu punktu pārsvaru līgas tabulā, zaudējot divas no pēdējām trīs līgas spēlēm, kamēr Dortmundes "Borussia" to apsteidza, uzvarot visas savas spēles. 2002. gads tiek saukts par "trīskāršām šausmām", jo Bayer zaudēja arī Vācijas kausa finālā Schalke 04 ar 4-2 un Čempionu līgas finālā Madrides "Real" ar 2-1. Tā iespaidā vairāki angliski rakstošie mediji klubu nosauca par "Neverkusen". Klubs uzstādīja rekordu kā pirmā komanda, kura iekļuvusi Čempionu līgas finālā, pirms tam nekad neuzvarot nacionālajā čempionātā. Arī pašu Čempionu līgas turnīru Bayer uzsāka no kvalifikācijas kārtas.
Nākamajās divās sezonās klubs demonstrēja diametrāli pretēju sniegumu. 2002. gada starpsezonā komanda zaudēja ietekmīgās vidējās līnijas zvaigznes Mihaelu Ballaku un Zē Robertu, kuri abi pārgāja uz lielākajiem konkurentiem Minhenes "Bayern". Lielākajā daļā 2002./2003. gada sezonas komanda atradās uz izkrišanas robežas no Bundeslīgas, kas noveda pie trenera Klausa Topmellera atlaišanas, neraugoties uz iepriekšējās, ļoti veiksmīgās sezonas sasniegumiem. Viņu aizvietoja nepieredzējušais Tomass Horsters. Pēdējās divās sezonas spēlēs vadību pārņēma harizmātiskais treneris Klauss Augentālers un palīdzēja komandai izvairīties no izkrišanas, uzvarot savu iepriekšējo klubu Nuremberg. Nākamajā sezonā viņš aizveda Bayer līdz trešajai vietai un Čempionu līgas vietai nākamajai sezonai.
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Klubs bieži spēlējis Eiropas klubu turnīros. 1988. gadā Leverkusen uzvarēja UEFA kausa turnīrā un 2002. gadā sasniedza Čempionu līgas finālu, kur zaudēja Madrides "Real" ar 2-1.
|
|
2004. gada 21. maijā Bayer Leverkusen paziņoja savu "Gadsimta sastāvu".
|
|
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
