pilsēta mūsdienu Polijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Legņica[2] (poļu: Legnica) ir sena pilsēta Polijas dienvidrietumos — Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē.
Legņica | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Legnica | |||
| |||
Koordinātas: 51°13′00″N 16°10′00″E | |||
Valsts | Polija | ||
Vojevodiste | Lejassilēzijas vojevodiste | ||
Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
Pilsētas tiesības | 1264 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 56,29 km2 | ||
Augstums | 113 m | ||
Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
• kopā | 94 878 | ||
• blīvums | 1 824,6/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa |
www | ||
Legņica Vikikrātuvē |
Dibināta 7. gadsimtā, pirmoreiz rakstītos avotos pieminēta 1004. gadā, pilsētas tiesības piešķirtas 1264. gadā.
Tagadējās Legņicas apkaimē vairākus gadsimtus dzīvoja austrumģermāņu ciltis. Ap mūsu ēras 500. gadu šeit ienāca slāvu ciltis, bet ģermāņi aizgāja uz Dienvideiropu.
Hronikās pilsēta pirmoreiz minēta 1004. gadā, kaut gan apmetne pastāvējusi jau 7. gadsimtā. Sākotnējais pilsētas nosaukums poļu valodā bija Lignica.
Legņicas apkaimē 1241. gada 9. aprīlī notika slavenā Legņicas kauja starp vācu un poļu apvienotajiem spēkiem un Zelta Ordas karaspēku, kurā mongoļi-tatāri uzvarēja. Pati Līgnica (vācu: Liegnitz)viduslaikos, no 1163. gada līdz 1675. gadam, bija Lejassilēzijas hercogistes galvaspilsēta, pēc tam tā kļuva par Austrijas īpašumu. 1742. gadā Legņica pēc Austrijas mantojuma kara iekļāvās Vācijā. 1760. gada 15. augustā Septiņgadu kara laikā pie pilsētas notika Līgnicas kauja, kurā prūši Frīdriha Lielā vadība sakāva austriešus Laudona vadībā. 1813. gadā prūši ģenerāla Blihera vadībā Legņicas apkaimē Kacbahas kaujā sakāva Napoleona spēkus maršala Makdonalda vadībā.
1910. gada tautas skaitīšanas dati liecināja, ka tad Legņicā 95,86% iedzīvotāju bija vācieši, 1,27% — poļi, 2,26% — vendi un 0,19% — čehi. Otrā pasaules kara laikā pilsētā tika ražoti vācu bumbvedēji Ju 188 un Ju 388. 1945. gadā pilsēta pēc Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem tika piešķirta Polijai. Laikaposmā no 1945. gada līdz 1947. gadam no pilsētas tika izsūtīti vai bēga praktiski visi vācieši un vietā ienāca poļi. Agrākais poļu nosaukums Lignica tika uzskatīts par arhaisku un pilsētai tika dots vārds Legņica.
Aukstā kara laikā no 1945. gada līdz 1990. gadam Legņicā atradās PSRS karaspēka Ziemeļu karaspēka grupas — Polijas teritorijā izvietotā padomju karaspēka — štābs. Šajā laikā pilsēta bija iedalīta poļu un padomju zonās. Poļi no padomju zonas pēc 1945. gada tika pārcelti, padomju zona nepiederošiem bija slēgta. Pēdējās Krievijas karaspēka daļas pilsētu pameta 1993. gadā.
Kopš XX gadsimta piecdesmitajiem gadiem pilsētā tiek attīstīta vara un niķeļa ieguve tuvējās atradnēs un rūdu apstrāde.
Galvenās pilsētas rūpniecības nozares: vara ieguve un apstrāde. Pilsētas pievārtē atrodas kompānijas KGHM Polska Miedź (viens no pasaules lielākajiem vara un sudraba ieguvējiem) vara ieguves rūpnīca. Pie pilsētas ir arī viena no lielākajām brūnogļu šahtām Polijā (Kopalnia Wegla Brunatnego Legnica).
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.