Latvijas Republikas Saeimas nams

Latvijas Republikas Saeimas nams, agrāk Vidzemes bruņniecības nams, ir nams Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kas sākotnēji kalpoja Vidzemes bruņniecības pašpārvaldes orgāna — Vidzemes landtāga vajadzībām. Pēc Pirmā pasaules kara ēku izmantoja Tautas padome un LSPR valdība. 1920. gadā ēka pārgāja Latvijas Republikas Satversmes sapulces īpašumā, bet 1923.-1934. gadā to izmantoja Latvijas Republikas parlamenta jeb Saeimas vajadzībām. 1934.-1940. gadā namā atradās Latvijas Valsts prezidenta administratīvie dienesti. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā un pēc Otrā pasaules kara šajā namā darbojās Latvijas PSR Augstākā padome, 1990.-1993. gadā Latvijas Republikas Augstākā padome. Kopš 1993. gada namā atkal notiek Latvijas Republikas Saeimas sēdes.

Latvijas Republikas Saeimas nams
Saeimas nams mūsdienās
Latvijas Republikas Saeimas nams
Iepriekšējie nosaukumi	Vidzemes bruņniecības nams Augstākās padomes nams
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Jēkaba iela 11, Rīga, Latvija
Koordinātas	56°57′4″N 24°6′16″E
Būvniecības sākums	1863
Pabeigta	1867
Rekonstrukcija	1922
Celtniecība
Arhitekts	Roberts Pflūgs, Jānis Fridrihs Baumanis
Rekonstrukcija
Arhitekts	Eižens Laube
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Sabiedriska ēka, tagad LR Saeima
Aizsardzības numurs	6583
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra

Apraksts

Celta eklektiskā historicisma stilā, bet pati ēkas ideja ir aizgūta no Florences piļu renesanses arhitektūras. Ēkas formās un galvenajā reprezentācijas zālē, kur notika Vidzemes landtāga sēdes un svinības, izmantoti renesanses motīvi, Luija XVI stils iedvesmoja Dzeltenās zāles interjera izveidi, bet gotikas stils — ēdamzāles iekārtojumu. Nama fasādē XIX gs. Pāris gadus pēc ēkas iesvētīšanas tās ārsienas nišā 2. stāva augstumā tika uzstādīta Valtera fon Pletenberga statuja, kuru pēc gleznotāja Johana Ādolfa Timma metiem materiālā realizēja dāņu tēlnieks Dāvids Jensens.

Ēkas vēsture

Jēkaba baznīca, Klostera iela, Bruņniecības nams

Pirmais Vidzemes bruņniecības nams (vācu: Ritterhaus) bija celts 1755. gadā. Tas tika radikāli pārbūvēts 1863.-1867. gados pēc Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijas arhitektūras studentu Jāņa Baumaņa (1834.-1891.) un Roberta Pflūga (1832.-1885.) projekta. Jaunā nama iesvētīšana notika 1867. gada 8. maijā (pēc vecā sila). No 1900. līdz 1903. gadam Vidzemes bruņniecības nams ievērojami paplašināts (arh. Vilhelms Neimanis). 1921. gada 17. oktobrī ēka tika ļaunprātīgi aizdedzināta, un 1923. gadā to nopietni pārbūvēja (arh. E.Laube) Latvijas Republikas Saeimas vajadzībām. 1922. gadā Livonijas ordeņa mestra figūru demontēja, nomainot ar tēlnieka Roberta Maura darināto Lāčplēsi (kuru demontēja Latvijas PSR laikā 50. gados, bet 2007. gadā nišā ievietota tās kopija — J.Gomberga dāvinājums).

Otrā pasaules kara laikā ēkā atradās vācu policijas un SS organizācijas augstākā pārvalde Ostlandē. Šajā laikā tika iznīcināti reprezentācijas telpu interjeri, uz Trešo reihu aizveda lielāko daļu grāmatu, lietišķās mākslas un gleznu kolekciju, kas bija saglabājušās gan no Vidzemes bruņniecības, gan no pirmās Latvijas Republikas laikiem. Daļa mākslas vērtību zuda pēckara periodā, kad ēkā atradās Latvijas PSR Augstākā padome.

Astoņdesmito gadu sākumā tika aizbūvēts viens no iekšējiem pagalmiem un izveidota jauna telpa, kurā pašlaik iekārtota Balsošanas zāle. 1996. gadā tika pārkrāsots vestibils un Lielo marmora kāpņu telpa. 1997. gadā pēc arhitekta Andra Veidemaņa projekta tika izveidots jauns Sēžu zāles interjers. 1990. gada 4. maijā šajā namā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu, un 1993. gadā darbu sāka 5. Saeima.

Attēlu galerija

• 
  Sēžu zāle
• 
  Dzeltenā zāle
• 
  Sarkanā zāle
• 
  Balsošanas zāle
• 
  Lielās marmora kāpnes
• 
  Lāčplēša skulptūra nama nišā

Literatūra

• Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. — A. K. A.: Jūrmala, 2001., — 65.-67. lpp., ISBN 978-9984-548-00-7 Nepareizs ISBN