Latvijas Nacionālie bruņotie spēki
From Wikipedia, the free encyclopedia
Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki jeb Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir Latvijas Republikas bruņotie spēki. Tie dibināti 1919. gada 10. jūlijā Latvijas brīvības cīņu laikā kā Latvijas Bruņotie spēki, apvienojot Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigādes.
Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Nacionālie bruņotie spēki | |
---|---|
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku emblēma | |
Dibināšanas gads | 1919. gada 10. jūlijā |
Pašreizējā struktūra no | 1994. gada 24. novembrī |
Struktūra | Sauszemes spēki Gaisa spēki Jūras spēki Zemessardze |
Štābs | Rīga |
Vadība | |
Prezidents | Edgars Rinkēvičs |
Aizsardzības ministrs | Andris Sprūds |
Bruņoto spēku komandieris | Leonīds Kalniņš |
Personālsastāvs | |
Karaklausības vecums | no 18 gadiem |
Aktīvais sastāvs | 17 345[1] |
Rezerves sastāvs | 36000 |
Izvietotais sastāvs ārvalstīs | Mali — 7 Somālija — 2 |
Izdevumi | |
Budžets | 1,13 mljrd. EUR (2024) |
Procenti no NKP | 2,4% (2024) |
Saistītie raksti | |
Vēsture | Pirmais pasaules karš Latvijas brīvības cīņas Karš Afganistānā Irākas karš |
Tagadējā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra ir izveidota 1994. gada 24. decembrī, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, tiesību aktiem un Nacionālo drošības koncepciju Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargā valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, kā arī demokrātisku konstitucionālo kārtību un pilsoņu brīvības. Sabiedrība, izmantojot civilās valsts iestādes, veic Nacionālo bruņoto spēku demokrātisku kontroli. Latvijas Republikai ir tiesības izmantot savus Nacionālos bruņotos spēkus individuālai un kolektīvai aizsardzībai no bruņota uzbrukuma, kā arī starptautisko saistību izpildei saskaņā ar ANO 1945. gada Hartu, 1949. gada Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, Latvijas Republikas Satversmi un citiem tiesību aktiem. Saeima kvantitatīvi nosaka Latvijas Republikas militāri politiskos mērķus.