Latvijas čempionāts šahā ir šaha turnīrs, kurā tiek noskaidrots spēcīgākais Latvijas šahists un šahiste. Tas notiek regulāri kopš 1924. gada.
Profesionāla līmeņa šahisti Latvijā pārādījās jau XIX gadsimtā. Viņi piedalījās Baltijas Šaha savienības kongresos un turnīros, kurus organizēja Rīgas Šaha biedrība. Taču tikai ar neatkarības iegūšanu sāka notikt nacionālie čempionāti. Iesākumā tie saucās par Latvijas šaha kongresiem. Pirmais Latvijas šaha kongress notika 1924. gadā, no tā arī sākās Latvijas šaha čempionātu vēsture. Līdz 1934. gadam darbojās noteikums, ka čempionātā nedrīkst piedalīties iepriekšējo gadu uzvarētājs, tādēļ pirmā Latvijas šaha kongresa uzvarētājs Hermanis Matisons bija tikai viena čempionāta dalībnieks. Pirms Otrā pasaules kara čempionātos cīņa par uzvaru pārsvarā ritēja starp Frici Apšenieku un Vladimiru Petrovu, bet 1941. gada sastāvā ziņā spēcīgā čempionātā uzvarēja tolaik jaunais meistars Aleksandrs Koblencs.
Šaha turnīri notika arī Otrā pasaules kara laikā, tomēr tie nevarēja pulcēt visus tobrīd stiprākos. Karš arī izretināja čempionāta dalībnieku rindas. Ne visi izdzīvoja kara gados, daudzi devās bēgļu gaitās, tādēļ pirmie pēckara čempionāti sastāvā ziņā nevarēja līdzināties pirmskara čempionātiem. 1940. gadu otrajā pusē Latvijas čempionātos turpināja dominēt Koblencs, tomēr jau 1950. gadi iezīmējās ar spilgtu jauno šahistu paaudzi, kurai radās savas tradīcijas. Piecus gadus pēc kārtas, no 1951. līdz 1956. gadam par Latvijas čempionu šahā kļuva katru reizi cits Latvijas Universitātes I kursa students. Šo studentu turpmākie ceļi bija atšķirīgi - tā Mihails Tāls kļuva par Pasaules čempionu šahā, lielmeistari Aivars Gipslis un Jānis Klovāns joprojām atrodas daudzkārtējo čempionātu uzvarētāju saraksta galvgalī, bet Jānis Kļaviņš un Marks Pasmans veltīja savu dzīvi izaicinājumiem ārpus šaha.
Sākot ar 1959. gada čempionātu finālos samazinājās dalībnieku skaits, turnīros ne vienmēr varēja piedalīties visi spēcīgākie šahisti, diezgan bieži čempionātos piedalījās arī uzaicinātie šahisti no citām republikām. Tomēr čempionātos saglabājās intriga, nereti uzvarētāja noskaidrošanai nācās rīkot papildu mačus vai pat turnīrus. 1970. gados par spilgtu personību čempionātos kļuva Alvis Vītoliņš, bet 1980. gadu turnīros - Edvīns Ķeņģis. 1977. gadā Latvijas čempionāts šahā pirmo reizi notika pēc Šveices sistēmas, bet sākot ar 1981. gadu tika ieviesta līgu sistēma, kas pastāvēja līdz 1989. gadam.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmie 1990. gadu čempionāti notika kā atklātie turnīri ar daudzu uzaicināto ārzemju šahistu piedalīšanos. Vēlākos gados notika atgriešanās pie Latvijas spēcīgāko šahistu riņķa vai Šveices sistēmas turnīriem. No 2008. līdz 2011. gadam par čempionātu mājvietu bija kļuvusi atpūtas bāze "Mežezers" Pļaviņu novadā.
Kopš 2012. gada Latvijas čempionātu fināli notiek pēc Šveices sistēmas, tiem notiek reģionālās atlases turnīri, kā arī ceturtdaļfināli un pusfināli.
Pirmais Latvijas čempionāts šahā sievietēm notika 1937. gadā un tajā uzvarēja Milda Lauberte, kas bija pirmā pavisam trīspadsmit čempionātos un dominēja Latvijas šahā līdz 1960. gadu sākumam. Sākot no 1970. gadu otrās puses Latvijas čempionātā šahā sievietēm pieauga dalībnieču meistarība, turnīros piedalījās un uzvarēja visas spēcīgākās Latvijas meistares - Astra Klovāne, Astra Goldmane, Anda Šafranska, Tatjana Voronova, Ingūna Erneste. 1990. gadu beigās čempionātos četras reizes pēc kārtas uzvarēja Dana Reizniece, bet 2003. gadā savu pirmo uzvaru izcīnīja Laura Rogule, kas vēlākajos gados kļuva par visvairāk čempionātos uzvarējušo šahisti.
Visbiežāk čempionāti ir notikuši Rīgā, tikai dažreiz citās pilsētās - Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā.
| # | Čempions | Uzvaras | Gadi |
|---|---|---|---|
| 1 | Jānis Klovāns | 9 | 1954, 1962, 1967-68, 1970-71, 1975, 1979, 1986 |
| 2 | Aivars Gipslis | 8 | 1955-57, 1960-61, 1963-64, 1966 |
| 3 | Edvīns Ķeņģis | 8 | 1984, 1987-90, 1997, 2004-05 |
| 4 | Alvis Vītoliņš | 7 | 1973, 1976-78, 1982-83, 1985 |
| 5 | Vladimirs Petrovs | 4 | 1930, 1935, 1937, 1938 |
| 6 | Aleksandrs Koblencs | 4 | 1941, 1945-46, 1949 |
| 7 | Arturs Neikšāns | 4 | 1999, 2011, 2015, 2019 |
| 8 | Valērijs Žuravļovs | 3 | 1980, 1992, 1994 |
| 9 | Jevgeņijs Svešņikovs | 3 | 2003, 2008, 2010 |
| 10 | Fricis Apšenieks | 2 | 1927, 1934 |
| 11 | Voldemārs Mežgailis | 2 | 1944, 1950 |
| 12 | Mihails Tāls | 2 | 1953, 1965 |
| 13 | Anatolijs Šmits | 2 | 1969, 1975 |
| 14 | Juzefs Petkēvičs | 2 | 1974, 1985 |
| 15 | Normunds Miezis | 2 | 1991, 2006 |
| 16 | Vitālijs Samoļins | 2 | 2009, 2012 |
| 17 | Igors Kovaļenko | 2 | 2013-14 |
| 18 | Zigurds Lanka | 2 | 1993, 2020 |
| 19 | Ilmārs Starostīts | 2 | 2002, 2022 |
| # | Čempione | Uzvaras | Gadi |
|---|---|---|---|
| 1 | Milda Lauberte | 13 | 1937, 1943, 1948-57, 1960 |
| 2 | Laura Rogule | 13 | 2003, 2005-06, 2009-11, 2013, 2015-16, 2020-23 |
| 3 | Anda Šafranska | 8 | 1982, 1984, 1990-91, 1993-94, 1996-97 |
| 4 | Astra Klovāne | 7 | 1963-65, 1969-70, 1977-78 |
| 5 | Ilze Bērziņa | 5 | 2004, 2008, 2012, 2019, 2024 |
| 6 | Zāra Nahimovska | 4 | 1958-59, 1961-62 |
| 7 | Vija Rožlapa | 4 | 1967, 1971-72, 1974 |
| 8 | Tatjana Voronova | 4 | 1980, 1985-87 |
| 9 | Dana Reizniece | 4 | 1998-2001 |
| 10 | Astra Goldmane | 3 | 1975, 1981, 1983 |
| 11 | Ingrīda Priedīte | 2 | 1973, 1979 |
| 12 | Ilze Rubene | 2 | 1976, 1995 |
| 13 | Ingūna Erneste | 2 | 1989, 2002 |
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
