vītolu dzimtas augu ģints From Wikipedia, the free encyclopedia
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints. Šajā ģintī ietilpst vasarzaļi divmāju koki, kas tiek saukti par vītoliem, un krūmi, kas tiek saukti par kārkliem. Vairums sugu aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Tikai neliels sugu skaits aug tropu un arktiskajā joslā. Vītolu ģints sugas bieži aug upju vai ezeru krastos.
| Vītoli Salix | |
|---|---|
 Sēru vītols (Salix babylonica) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Kārta | Malpīgiju rinda (Malpighiales) |
| Dzimta | Vītolu dzimta (Salicaceae) |
| Ģints | Vītoli (Salix) |
| Iedalījums | |
| aptuveni 400 sugas | |
 Vītoli Vikikrātuvē | |
Daudzas sugas izmanto dekoratīvajos apstādījumos. Vītolu ģints sugas vēsturiski ir izmantotas tautas medicīnā, kā arī aspirīns sākotnēji tika iegūts no vītolu mizas.[1] Klūdziņu kārklu un sarkano kārklu izmanto pinumu veidošanā.
Vītolu un kārklu ziedi ir bez kausveida apziedņa, sakopoti stāvās, retāk nokarenās, spurdzēs. Zvīņas ar veselu apmali, reti mazliet robainu. Putekšņlapas ir no 2 līdz 5, retāk 12. Vīrišķās spurdzes tiek sauktas par pūpoliem. Vītoli zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas vai reizē ar to, apputeksnē kukaiņi. Lapas ir veselas, parasti pamīšus. Auglis ir viencirkņa daudzsēklu pogaļa, atveras ar divām vārsnēm. Sēklas ir ļoti sīkas, bez endosperma, ar matiņu pušķi pie pamatnes.
Vītolu ģintī ir aptuveni 400 sugas. No tām 19 sugas aug Latvijā.[2] Tās ir šādas:
Latvijā kāpu nostiprināšanai vēl tiek kultivēts smaillapu vītols (Salix acutifolia). Latvijā aizsargāmas vītolu sugas ir mellenāju kārkls un zilganais kārkls.[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
