Kultūraugi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.[1] Tos audzē un ievāc peļņas vai iztikas nolūkos.[2] Cilvēka vajadzībām tiek izmantotas atsevišķas novāktas kultūraugu daļas, kā arī attīrīta (lobīta, nomizota utt.) raža. Lielāko daļu kultūraugu audzē lauksaimniecībā vai akvakultūrā. Par kultūraugiem dažkārt mēdz saukt arī makroskopiskās sēnes vai aļģes.
Lielākā daļa kultūraugu tiek novākti kā pārtika cilvēkiem vai mājlopiem (lopbarības kultūraugi). Savvaļas augus, ko ievāc cilvēka vajadzībām (tostarp intensīvā vākšana, piemēram, žeņšeņs), nepieskaita kultūraugiem.
Kultūraugus izmanto arī dārzkopībā, puķkopībā un rūpniecībā. Dārzkopības kultūraugi ietver, piemēram, augļu kokus. Puķkopībā kultūraugi ir telpaugi, puķu dārzos izmantojamie ziedošie augi, griezto ziedu ieguvei izmantojamie augi. Rūpnieciskie kultūraugi tiek izmantoti apģērbu ražošanā (šķiedru kultūraugi), biodegvielai (enerģijas kultūraugi, aļģu degvielai), vai medicīnā (ārstniecības augi).
Dzīvniekus un mikroskopiskus organismus (sēnītes, baktērijas vai vīrusus) arī mēdz audzēt cilvēka vajadzībām. Dzīvniekus, kas audzēti cilvēku vai citu mājdzīvnieku patēriņam, sauc par mājlopiem, bet mikrobus — par mikrobioloģiskajām kultūrām. Mikrobi parasti netiek audzēti pašai pārtikai, bet tie tiek izmantoti, lai uzlabotu pārtiku (piemēram, ražojot citronskābi, raudzējot jogurtu, sojas mērci vai skābējot kāpostus).