Kristofs Vilibalds Gluks

Kristofs Vilibalds Gluks (1714—1787, vācu: Christoph Willibald Gluck) bija vācu cilmes agrīnā klasicisma perioda operu un baletmūzikas komponists. Reformējis operas žanru, saplūdinot itāliešu un franču operu tradīcijas. Gluka pazīstamākās operas ir ”Orfejs un Eiridīke”, ”Ķīnietes”, ”Ifigēnija Aulīdā”, ”Ifigēnija Tauridā”.

Kristofa Vilibalda Gluka portrets (1775)

Dzīvesgājums

Dzimis 1714. gada 2. jūlijā Erasbahas mežsarga Aleksandra Gluka ģimenē Bavārijā, 1717. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Sudetu kalniem tagadējā Čehijā.

Mācījās Homutovas (vācu: Komotau) jezuītu ģimnāzijā, no 1731. gada studēja matemātiku Prāgas universitātē, 1737. gadā devās uz Itāliju. Sākotnēji viņš bija orķestra muzikants Itālijas pilsētās, bet 1741. gadā Milānā pirmo reizi uzstājās kā komponists. 1754. gadā kļuva par Vīnes galma kapelmeistaru. 1756. gadā Romas pāvests viņu iecēla dižciltīgo kārtā. No 1773. gada Gluks dzīvoja Parīzē.

Operas

Operas Armide iestudējums (1904).

1. Artaserse, Milāna, 1741
2. Cleonice (arī Demetrio), Venēcija, 1742
3. Demofoonte, Milāna, 1743
4. Il Tigrane, Krema (Crema Lombardijā), 1743
5. La Sofonisba (jeb Siface), Milāna 1744
6. Ipermestra, Venēcija, 1744
7. Poro (arī Alessandro nell’India), Turīna, 1744
8. Ippolito, Milāna 1745
9. La caduta de’ Giganti, Londona, 1746
10. Artamene, Londona, 1746
11. Le nozze d’Ercole e d’Ebe, Pillnica (tagad Drēzdenes daļa), 1747
12. La Semiramide riconosciuta, Vīne, 1748
13. La contesa de’ numi, Kopenhāgena, 1749
14. Ezio, Prāga, 1750
15. Issipile, Prāga, 1752
16. La clemenza di Tito, Neapole, 1752
17. Le cinesi, Vīne, 1754
18. La danza, Laksenburgas pils (Laxenburg) pie Vīnes, 1755
19. L’innocenza giustificata, Vīne, 1755
20. Antigono, Roma, 1756
21. Il re pastore, Vīne, 1756
22. La fausse esclave, Vīne, 1758
23. L’île de Merlin, ou Le monde renversé, Šēnbrunnas pils, 1758
24. La Cythère assiégée, Vīne, 1759
25. Le diable à quatre, ou La double métamorphose, Laksenburgas pils, 1759
26. L’arbre enchanté, ou Le tuteur dupé, Vīne, 1759
27. Tetide, Vīne, 1760
28. L’ivrogne corrigé, Vīne, 1760
29. Le cadi dupé, Vīne, 1761
30. Orfeo ed Euridice, Vīne, 1762
31. Il trionfo di Clelia, Boloņa, 1763
32. Ezio (otrais variants), Vīne, 1763
33. La rencontre imprévue, Vīne, 1764
34. Il Parnaso confuso, Šēnbrunnas pils, 1765
35. Telemaco ossia L’isola di Circe, Vīne, 1765
36. La corona, Šēnbrunnas pils, 1987
37. Il Prologo, Florence, 1767
38. Alceste, Vīne, 1767
39. La Vestale, Vīne, 1768
40. Le Feste d’Apollo, Parma, 1769
41. Paride ed Elena, Vīne, 1770
42. Iphigénie en Aulide, Parīze, 1774
43. Orphée et Euridice, Parīze, 1774
44. L’arbre enchanté, ou Le tuteur dupé, Parīze, 1775
45. Cythère assiégée (otrais variants), Parīze, 1775
46. Alceste (franču variants), Parīze, 1776
47. Armide, Parīze, 1777
48. Iphigénie en Tauride, Parīze, 1779
49. Echo et Narcisse, Parīze, 1780
50. Iphigenia in Tauris (vācu variants), Vīne, 1781

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristofs Vilibalds Gluks.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)