Krili
From Wikipedia, the free encyclopedia
Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta. Krilu kārtā ir 86 sugas, kas iedalītas 2 dzimtās, turklāt dziļūdens krilu dzimtā (Bentheuphausiidae) ir tikai viena suga — dziļūdens krils (Bentheuphausia amblyops), kas dzīvo 1000 metru dziļumā zem ūdens un dziļāk.
Krili Euphausiacea (Dana, 1852) | |
---|---|
Meganyctiphanes norvegica | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Apakštips | Vēžveidīgie (Crustacea) |
Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
Apakšklase | Īstie augstākie vēži (Eumalacostraca) |
Virskārta | Eikarīdi (Eucarida) |
Kārta | Krili (Euphausiacea) |
Iedalījums | |
Krilus iedala divās dzimtās:
| |
Krili Vikikrātuvē |
Vārds krils cēlies no norvēģu valodas, kas latviski nozīmē zivju mazulis. Mazie krili ir sastopami visos pasaules okeānos. Tie ir nozīmīgs barības ķēdes posms, kas atrodas tuvu ķēdes apakšai, jo krili barojas ar fitoplanktonu vai mazākajām zooplanktona daļām. Tādējādi krili nodod barības vielas uz augšu pa barības ķēdi lielākiem dzīvniekiem, kuriem tie savukārt ir galvenais barības avots. Krilu biomasa ir ļoti liela, piemēram, Antarktīdas krilu (Euphausia superba) biomasa Dienvidu okeānā ir lielāka kā 500 000 000 tonnas. Tas ir apmēram 2 reizes vairāk kā cilvēku biomasa. Ar kriliem barojas vaļi, roņi, pingvīni, kalmāri un zivis. Lielākajai daļai krilu sugu diennakts laikā ir raksturīga aktīva vertikālā migrācija, tādējādi nakts laikā ar kriliem barojas dzīvnieki, kas peld tuvu ūdens virsmai, bet dienas laikā dziļūdens dzīvnieki.
Rūpnieciski krilus zvejo Dienvidu okeānā un jūrās pie Japānas krastiem. Gada laikā nozvejo apmēram 150 000 - 200 000 tonnas krilu. Krilus izmanto lauksaimniecībā, akvāriju dzīvnieku barošanā, kā ēsmu makšķerēšanā un farmācijā. Japānā un Krievijā krilus izmanto arī cilvēku pārtikā. Japāņi tos sauc par okiami.