Krievijas pilsoņu karš
Bruņots konflikts Krievijā no 1918. līdz 1922. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia
Krievijas pilsoņu karš (krievu: Гражданская война в России) bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem. Par kara sākumu uzskata Oktobra revolūciju vai Sarkanās armijas nodibināšanu 1918. gada janvārī, tomēr Krievijas pilsoņu kara galvenās kaujas sākās pēc Brestļitovskas miera līguma laušanas 1918. gada novembrī un turpinājās līdz 1920. gada novembrim, kad pēc Vrangeļa armijas sakāves Krimā lielākā daļa Baltās armijas un citu bēgļu evakuējās uz Balkāniem un Rietumeiropu.
Krievijas pilsoņu karš | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Krievijas revolūcijas | ||||||||
Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas: Donas armijas karavīri 1919. gadā; Baltgvardu kājnieku divīzija 1920. gada martā; 1. kavalērijas armijas karavīri; Ļevs Trockis 1918. gadā; Austroungārijas armijas veikta strādnieku pakāršana Dņipro 1918. gada aprīlī | ||||||||
| ||||||||
Karotāji | ||||||||
Padomju Ukraina Pretboļševiku kreisie:
|
Krievijas Republika (1917)
Antante (1918–1922)
|
Polija
Somijas karaliste (1918) Polijas karaliste (1917-18) Lietuvas karaliste (1918) Atbalsta: Zviedrija[1] Ungārija[2] Afganistāna[3] | ||||||
Komandieri un līderi | ||||||||
Vladimirs Ļeņins Marija Spiridonova |
Aleksandrs Kerenskis |
Juzefs Pilsudskis | ||||||
Spēks | ||||||||
3 103 000 | 2 400 000 | 1 377 000 | ||||||
Zaudējumi | ||||||||
Militārie zaudējumi: ~1 500 000 Bezvēsts pazuduši: 60 059 Ievainoti: 548 857 |
Militārie zaudējumi: ~1 500 000 Ievainoti: 450 000 |
Militārie zaudējumi: 87 600 | ||||||
Kopējais mirušo skaits: 7 000 000 - 12 000 000 |
Par Krievijas pilsoņu kara beigām uzskata Vladivostokas ieņemšanu 1922. gada 25. oktobrī.