Konfederācija
suverēnu valstu savienība uz starptautiska līguma pamata / From Wikipedia, the free encyclopedia
Konfederācija (latīņu: confoederatio — ‘līgums’, ‘vienošanās’), arī valstu savienība vai līga, ir suverēnu valstu apvienošanās kopīgā savienībā uz starptautiska līguma pamata, kurā centrālā (konfederālā) vara ir relatīvi vāja ar visai nelielām pilnvarām.[1][2][3][4] Līdz ar to tās būtība paredz, ka valstis konfederācijas ietvaros nekļūst par pavalstīm kā federatīvā valsts iekārtā, bet drīzāk par dalībvalstīm brīvprātīgā savienībā, kur politiskās pilnvaras galvenokārt tiek nodotas no dalībvalstu varas iestādēm uz centrālo valdību.[4][5]
Mūsdienās vienas no lielākajām valstu apvienībām, kurās var novērot konfederatīvas attiecības, ir Nāciju Sadraudzība un Neatkarīgo Valstu Sadraudzība.[2] Šāda veida konfederācijas jeb valstu savienības parasti tiek veidotas, lai realizētu kādu konkrētu mērķi, piemēram, īstenotu kopīgu aizsardzību (militāru savienību), ārpolitiku, ekonomiku vai imigrācijas politiku, kur centrālās valdības galvenais uzdevums ir palīdzēt organizēt šos attiecīgos procesus dalībvalstu interesēs.[5][6]
Pretstats konfederācijām ir federāla un unitāra valsts, kur federatīva valsts iekārta paredz visas politiskās pilnvaras kopīgi sadalīt starp centrālo (federālo) un vietējo pavalstu varām (ASV), kamēr unitārā valsts iekārtā ir tikai viena centrālā valsts vara, no kuras pilnvarām pilnībā ir atkarīgas visas vietējās valsts varas iestādes (Latvija).