Kokneses Evaņģēliski luteriskā baznīca
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kokneses Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Koknesē, Rūdolfa Blaumaņa ielā 1, pašā Daugavas krastā.[1]
Kokneses Evaņģēliski luteriskā baznīca | |
---|---|
Kokneses Evaņģēliski luteriskā baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Koknese, Latvija |
Koordinātas | 56°38′28″N 25°26′0″E |
Piederība konfesijai | luterāņu |
Iesvētīšanas gads | 1929. gada 16. septembris |
Statuss | baznīca |
Vadība | mācītājs Haralds Biete |
Arhitektūras apraksts | |
Celtniecības sākums | 1687. gads |
Kokneses Evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1687. gadā.[2] Šajā laikā par Kokneses iecirkņa prāvestu kalpoja Ernests Gliks. Kopā ar Lielvārdes luterāņu baznīcas mācītāju Kristiānu Vitenu viņš Koknesē pabeidza Jaunās Derības (1685), Vecās Derības (1689) un visas Bībeles tulkojumu (1694). Sākumā baznīca bija neliela koka ēka bez torņa, ar klona grīdu un salmu jumtu. Lielā Ziemeļu karā to nopostīja, tā tika remontēta un 1731. gadā baznīcā atkal notika dievkalpojumi.[3] 1819. gadā, kad Krievijas cars Aleksandrs I, caurbraucot Koknesi uz Varšavu, dievnamam ziedoja 300 rubļus,[4] tika veikts nopietns remonts — piebūvēta sakristeja, bet 1887. gadā uzcelts tagadējais tornis, uzlikts jauns jumts un izremontēta iekšpuse.[3] 1883. gadā baznīcā tika pārbūvētas un paplašinātas ērģeles.[5] 1897. gadā barona Lēvenšterna kundze baznīcai dāvināja E. Gebharda darināto altārgleznu "Kristus apskaidrošana".[3][4]
Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā vācu karaspēkam pienākot pie Daugavas, krievu karavīri baznīcu izdemolēja. Altārgleznu kareivji bija aiznesuši kādas zemnīcas griestu nosegšanai. Laimīgā kārtā to bija pamanījis Jānis Martinovskis un par pieciem rubļiem gleznu no zaldātiem atpircis.[3] 1919. gadā sākās nopietnāki atjaunošanas darbi. Pēc kara baznīcā darbojās mācītāji Oļģerts Krauklis, Pauls Rozenbergs, Jānis Kakars. 1929. gada 16. septembrī atjaunotais dievnams tika iesvētīts.[3] Baznīcā tika atjaunota altāra glezna, 1930. gadā uzstādīts un iesvētīts 830 kg smagais tērauda zvans, kas darbojas vēl tagad.[1]
Latvijas PSR laikos baznīca bija iekļauta arhitektūras pieminekļu sarakstā, kas to pasargāja no nopostīšanas un sabrukšanas. 1968. gadā sākās baznīcas pārbūve Jēkabpils novadpētniecības muzeja filiāles vajadzībām. 1973. gadā šeit iekārtoja Stučkas rajona Mākslas un vēstures muzeju, kas pastāvēja līdz 1989. gadam, kad ēku atguva luterāņu draudze.[1] Tika veikti atjaunošanas darbi — izgatavota jauna kancele, jauni soli, kroņlukturi, bet mākslinieks Aldis Dobenbergs dāvināja baznīcai altārgleznu. 2003. gadā draudzes locekle Rasma Platupa dāvināja baznīcai prāvu naudas summu, par kuru tika uzlikts jauns jumts.[3]
Baznīcā no 1687. gada līdz 1702. gadam par mācītāju kalpoja Ernsts Gliks.[4] Pēc tam par mācītājiem kalpojuši Oļģerts Krauklis, Pauls Rozenbergs, Jānis Kakars, bet no 1989. gada līdz 2020. gadam Kokneses evaņģēliski luteriskajā baznīcā kalpoja mācītājs Valdis Baltruks.[1] No 2021. gada 25. janvāra mācītājs Haralds Biete. Dievkalpojumi baznīcā notiek katru svētdienu, bet sestdienās tur aizrit kāzu ceremonijas.[6]
Baznīcas draudzē darbojas 142 draudzes locekļi.[3] Baznīcā aktīvi darbojas Dāmu komiteja, kuras vadītāja ir Daina Šabanova, Diakonijas centrs, ko vada Inita Briģe un Anda Ludborža, draudzes priekšnieks Edgars Veigurs, kā arī daudzi draudzes locekļi.[3]
Dievnama altāris darināts no ozolkoka ar kokgriezumiem un apkārt tam izveidota virpota balustra sētiņa.[4] Tornī atrodas lielais čuguna zvans, iekštelpas rotā mākslinieka Alda Dobenberga gleznas.[3]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.