From Wikipedia, the free encyclopedia
Klusā okeāna jūrasgovis, Klusā okeāna jūrasgovju ģints (Hydrodamalis) ir viena no divām Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimtas (Hydrodamalinae) izmirušu jūras zīdītāju ģintīm.[1] Pēdējā suga no šīs ģints (Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas)) pārmērīgu medību dēļ izmira salīdzinoši nesenā pagātnē — 1768. gadā, bet tā bija vienīgā suga, kas izdzīvoja līdz mūsdienu laikmetam.[2] Vistuvāk radniecīgie mūsdienās dzīvojošie zīdītāji ir jūrasgovis (Dugong dugon) un lamantīni (Trichechus).[3] Ģints sugas bija izplatītas Klusā okeāna ziemeļu daļā.[4]
| Klusā okeāna jūrasgovis †Hydrodamalis (Retzius, 1794) | |
|---|---|
 Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas) skelets | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Sirēnas (Sirenia) |
| Dzimta | Jūrasgovju dzimta (Dugongidae) |
| Apakšdzimta | Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta (Hydrodamalinae) |
| Ģints | Klusā okeāna jūrasgovis (Hydrodamalis) |
| Klusā okeāna jūrasgovis Vikikrātuvē | |
Klusā okeāna jūrasgovīm ir vairākas kopīgas īpašības: lodveidīgi ožas sīpoliņi, redzes nervs atdalīts no trīszaru nerva, samazināta sprauga (fisūra) starp smadzeņu puslodēm un redzes nerva krustojuma rieva.[5] Klusā okeāna jūrasgovis bija lielākās visā sirēnu kārtā,[2] to ķermeņa garums bija 7—10 m, svars 4—10 t.[4] Lielākā ģintī bija Stellera jūrasgovs, kuras ķermenis pārsniedza 9 m garumu.[2]
Vienīgā suga, kas dzīvoja un izmira mūsdienu laikmetā bija Stellera jūrasgovs. To medīja, lai iegūtu gaļu, ādu un taukus, un pārmērīgi intensīvu medību ietekmē tā izmira 1768. gadā.[6] Kuestu jūrasgovs (Hydrodamalis cuestae) un Takikavas jūrasgovs (Hydrodamalis spissa), visticamākais, izmira pliocēna beigās, kad iesākās ledus laikmets un pamazām izzuda to galvenais barības resurss — jūras zāles.[7]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.