From Wikipedia, the free encyclopedia
Kirgizstāna (kirgīzu: Кыргызстан [qɯrʀɯzˈstɑn]; krievu: Киргизия [kirˈɡizija] vai Кыргызстан [ˈkˠɨrɡˠɨzstan], agrāk saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā. Tā robežojas ar Kazahstānu ziemeļos, Uzbekistānu rietumos, Tadžikistānu dienvidrietumos un Ķīnu dienvidaustrumos. Lielākā daļa teritorijas ir kalnaina.
| Kirgīzu Republika Кыргыз Республикасы Кыргызская Республика |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Kirgizstānas valsts himna |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta | Biškeka 42°52′N 74°36′E | |||||
| Valsts valodas | Kirgīzu, krievu[1] | |||||
| Valdība | ||||||
| - | Prezidents | Sadirs Džaparovs | ||||
| - | Premjerministrs | Akilbeks Džaparovs | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no PSRS | |||||
| - | Proklamēta | 1991. gada 21. augustā | ||||
| - | Pabeigta | 1991. gada 25. decembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 199 900 km² (86) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2016. gadā | 6 019 480 (110) | ||||
| - | Blīvums | 27,4/km² (176) | ||||
| IKP (PPP) | 2016. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | USD 21 miljards[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | USD 3 467[2] | ||||
| Džini koef. (2012) | 27,4 (zems) | |||||
| TAI (2014) | ▲ 0,655 (vidējs) (116) | |||||
| Valūta | Kirgizstānas soms (KGS) |
|||||
| Laika josla | KGS (UTC+6) | |||||
| Interneta domēns | .kg | |||||
| Tālsarunu kods | +996 | |||||
Kirgizstānas administratīvais iedalījums veidojas no divām republikas pakļautības pilsētām un septiņiem apgabaliem, kas tālāk iedalās 40 lauku rajonos, 4 pilsētas rajonos un 11 apgabala pakļautības pilsētās.[3]
| Nr. | Apgabals | Kirgīzu nosaukums |
Krievu nosaukums |
Centrs | Rajoni | Apgabala pilsētas |
Iedzīvotāji (2011)[4] |
Platība km² |
Blīvums cilv./km² |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Republikas pakļautības pilsētas | |||||||||
| 1 | Biškeka | Бишкек | Бишкек | 4 | — | 859 800 | 170 | 5057,65 | |
| 2 | Oša | Ош | Ош | — | — | 255 800 | 18,5 | 13827,03 | |
| Apgabali | |||||||||
| 3 | Batkenas apgabals | Баткен облусу | Баткенская область | Batkena | 3 | 3 | 441 100 | 17 000 | 25,95 |
| 4 | Čujas apgabals | Чүй облусу | Чуйская область | Biškeka | 8 | 1 | 814 900 | 20 200 | 40,34 |
| 5 | Džalalabadas apgabals | Жалал-Абад облусу | Джалал-Абадская область | Džalalabata | 8 | 4 | 1 036 700 | 33 700 | 30,76 |
| 6 | Isikula apgabals | Ысыккөл облусу | Иссык-Кульская область | Karakola | 5 | 2 | 444 500 | 43 100 | 10,31 |
| 7 | Narinas apgabals | Нарын облусу | Нарынская область | Narina | 5 | 1 | 262 100 | 45 200 | 5,80 |
| 8 | Ošas apgabals | Ош облусу | Ошская область | Oša | 7 | 0 | 1 130 900 | 29 200 | 38,73 |
| 9 | Talasas apgabals | Талас облусу | Таласская область | Talasa | 4 | 1 | 231 800 | 11 400 | 20,33 |
| Kopā | 44 | 11 | 5 477 600 | 199 988,5 | 27,39 | ||||
Kirgizstānas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 30,3% no IKP, šis rādītājs bija otrs augstākais no visām valstīm.[5]
Valsts izveidojās 1991. gadā, sabrūkot PSRS, Kirgīzijas PSR robežās kā prezidentāla republika.
2010. gada 6. aprīlī Talasā sākās sacelšanās, kad vairāk nekā tūkstotis Kirgizstānas politiskās opozīcijas atbalstītāju sagrāva policijas kordonu un ieņēma vietējās administrācijas ēku. Protesti izcēlušies, pieaugot spriedzei starp opozīciju un prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdību. 7. aprīlī sacelšanās izplatījusies valsts galvaspilsētā Biškekā. Tika ieņemtas galvenās valdības ēkas un valsts televīzija - apvērsumā valdība tika gāzta (republikas premjers Danijars Usenovs iesniedzis varas pārņēmējiem demisijas rakstu), parlaments atlaists, bet prezidents bēga uz valsts dienvidiem, lai pulcētu savus atbalstītājus un organizētu pretošanos. Kopumā nemieros gāja bojā 74 cilvēki, 527 cilvēki guvuši ievainojumus, 400 no tiem ievietoti slimnīcās. Vakarā ieņemta prezidenta Kurmanbeka Bakijeva ģimenes rezidence — mājas ir marodieru izlaupītas un aizdedzinātas. Arī parlamenta ēka izlaupīta. Tika izveidota "tautas uzticības valdība", kuru vada bijusī ārlietu ministre un Kirgizstānas sociāldemokrātiskās partijas vadītāja Roza Otunbajeva.[6][7] Valsts dienvidos iedzīvotāji atsacījās atzīt apvērsuma ceļā pie varas nākušās jaunās valdības leģitimitāti, taču tai uzticīgā armija jūnijā notikušos nemierus apspieda. Sadursmēs bojā gājuši vismaz 117 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēki. Pagaidu valdība deva rīkojumu iekšējās drošības spēkiem šaut uz "dumpiniekiem".[8]
2020. gada 4. oktobrī Kirgizstānā notika parlamenta vēlēšanas. Valdošā partija tajās nepiedalījās to sašķēluša iekšēja konflikta dēļ; parlamentā iekļuva 4 partijas, no kurām trīs atbalstīja valdību un prezidentu Sooronbaju Džejenbekovu, valsts dienvidu klanu pārstāvi. Pēc iepriekšējiem datiem, šīs trīs partijas bija savākušas 58% balsu, kas augstās elektorālās barjeras (7%) dēļ deva tām 89% vietu parlamentā. Krievijas novērotāji nosauca šīs vēlēšanas par brīvām un atklātām.[9] 12 parlamentā neiekļuvušās partijas nosauca vēlēšanas par viltotām un aicināja tautu uz protestiem, lai atceltu vēlēšanu rezultātus. 5. oktobra vakarā sākās nekārtības, kurās, kā parasti Kirgīzijā, darbojās relatīvi nelielas labi organizētas grupas. Notika neveiksmīgs mēģinājums ieņemt parlamenta ēku, kura laikā policija pret akmeņiem bruņoto pūli pielietoja asaru gāzi, gumijas lodes un ūdensmetējus. Ap pusnakti ievainoto skaits sasniedza 130.[10] Pēc trijiem naktī dumpinieki ieņēma parlamenta un drošības dienesta ēku, atbrīvojot pirms pusotriem gadiem arestēto un drošības dienesta izolatorā turēto bijušo prezidentu Almazbeku Atambajevu. Kopā ar viņu tika atbrīvoti vēl daži agrākie politiķi, tai skaitā par 2013. gadā it kā veikto apgabala gubernatora nolaupīšanu 2017. gadā arestētais Sadirs Džaparovs, kurš vienīgais no viņiem tūlīt parādīja publisku aktivitāti un pievienojās dumpiniekiem, tā kļūstot par vienu no viņu līderiem. 6. oktobra rītā CVK atzina vēlēšanas par nenotikušām, kam sekoja valdību atbalstošo vietējo izpildvaras pārstāvju atlūgumu sērija, ieskaitot Biškekas mēru. No amata atteicās arī parlamenta priekšsēdētājs.[11] Sadursmes turpinājās, un 7. oktobrī cietušo skaits jau tuvojās tūkstotim, bojā gāja viens cilvēks.[12][13] Džejenbekovs vairījās pieņemt lēmumu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu, norādot, ka tas novedīs pie lielas asinsizliešanas, un pārgāja puspagrīdē, tomēr turpināja pārrunas ar politiskajiem spēkiem, redzēdams, ka lielākā daļa valsts aparāta un politiķu pārgājusi opozīcijas pusē.[14] 9. oktobrī prezidents paziņoja par savu gatavību nolikt pilnvaras. Tikmēr sākās sadursmes starp opozīcijas grupējumiem, tai skaitā starp Atambajeva un Džaparova atbalstītājiem.[15] 10. oktobrī parlaments apstrīdamā balsojumā apstiprināja Džaparovu par jauno premjerministru,[16] Atambajevs tika atkal arestēts. 11.—15. oktobrī turpinājās politiski strīdi par varas sadalījumu un to, kurš ir cik likumīgs, bet konflikts ielās bija beidzies. 15. oktobrī prezidents Džejenbekovs paziņoja par savu demisiju, 16. oktobrī parlaments to apstiprināja un iecēla Džaparovu par prezidenta vietas izpildītāju. Tika nozīmētas jaunas prezidenta vēlēšanas 2021. gada 10. janvārī un parlamenta — 2021. gada jūnijā.
2021. gada janvārī Sadirs Džaparovs pārliecinoši uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Pateicoties viņa kreisajam nacionālismam un biogrāfijai (bijis laukstrādnieks un valsts pretkorupcijas organizācijas pilnvarnieks, cīnījies par zelta raktuvju nacionalizāciju), viņu pieņēmuši ne tikai savējie ziemeļu, bet arī dienvidnieku klani, kamēr valsts dienvidos dzīvojošie etniskie uzbeki uztver Džaparovu nelabvēlīgi.[16] Oponenti savukārt viņu vaino populismā un saistībā ar krimināliem grupējumiem.[13] Vienlaikus vēlētāji arī atbalstīja lielāku varas koncentrāciju prezidenta rokās.[14]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
