Kims Tedžuns
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kims Tedžuns (korejiešu: 김대중; dzimis 1924. gada 6. janvārī, miris 2009. gada 18. augustā) bija Dienvidkorejas politiķis. No 1998. līdz 2003. gadam bija Dienvidkorejas prezidents. 2000. gada Nobela miera prēmijas laureāts.[1]
Kims Tedžuns 김대중 | |
---|---|
Dienvidkorejas prezidents | |
Amatā 1998. gada 25. februāris — 2003. gada 25. februāris | |
Priekštecis | Kims Jensams |
Pēctecis | Ro Muhjens |
| |
Dzimšanas dati |
1924. gada 6. janvāris Hauido, toreiz Japāna, tagad Čollanamdo, Korejas Republika |
Miršanas dati |
2009. gada 18. augustā (83 gadu vecumā) Seula, Korejas Republika |
Tautība | korejietis |
Politiskā partija | Tūkstošgades demokrātiskā partija |
Reliģija | katolisms |
Paraksts |
Darbojās politikā no 1950. gadiem. Viņa atbalstītāji lielākoties bija no Korejas dienvidrietumu Čollado reģiona. Bija opozīcijas līderis pret valdošo autoritāro varu. 1973. gadā Dienvidkorejas Nacionālā izlūkdienesta aģenti viņu nolaupīja no viesnīcas Tokijā un laimīgas sagadīšanās (iespējams, ka arī ASV spiediena) dēļ viņš netika nogalināts. Tedžuns atgriezās Dienvidkorejā, kur viņam aizliedza darboties politikā. 1976. gadā viņu arestēja par piedalīšanos pret valdību vērsta manifesta proklamēšanā. Viņam piesprieda 5 gadus cietumā, kas 1978. gadā tika aizstāts ar mājas arestu. Amnesty International K. Tedžunu atzina par sirdsapziņas cietumnieku.
1980. gadā notika sacelšanās Kvandžu pilsētā pret valstī valdošo militāro režīmu. Kims Tedžuns tika apsūdzēts par sazvērestību un viņam piesprieda nāves sodu. Tā kā Kims bija katoļticīgais, par viņu iestājās Romas pāvests Jānis Pāvils II, kas nosūtīja Dienvidkorejas prezidentam vēstuli, lūdzot izrādīt žēlastību pret notiesāto.[2] Nāves sods tika aizstāts ar 20 gadiem cietumā, bet vēlāk - ar trimdu ASV.
1985. gadā Kims Tedžuns atgriezās Dienvidkorejā, 1987. gadā piedalījās prezidenta vēlēšanās, bet zaudēja konservatīvo kandidātam Ro Deu. 1992. gadā otrreiz neveiksmīgi piedalījās vēlēšanās, bet zaudēja Kimam Jonsanam. 1997. gadā, Āzijas finansiālās krīzes laikā, Kims Tedžuns tika ievēlēts par astoto Dienvidkorejas prezidentu. Kima Tedžuna valdības galvenie uzdevumi un darbība saistījās ar finanšu krīzes seku pārvarēšanas jautājumiem.
Kims Tedžuns iestājās par miermīlīgu dialogu ar Ziemeļkoreju un 2000. gadā tikās ar tās vadītāju Kimu Čeniru. Par ieguldījumu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā Dienvidkorejā, īpaši par miera veicināšanu un attiecību uzlabošanu ar Ziemeļkoreju, Kims Tedžuns 2000. gadā saņēma Nobela miera prēmiju. Vēlāk gan izrādījās, ka tikšanās ar Kimu Čeniru tika panākta, atbrīvojot agrāk sagūstītus Ziemeļkorejas spiegus, kā arī samaksājot Ziemeļkorejai ap 200 miljonu dolāru, un nekāda reāla politikas maiņa Ziemeļkorejā nenotika.[3]
2003. gada prezidenta vēlēšanās Tedžuns nepiedalījās. Par prezidentu ievēlēja viņa partijas biedru Ro Muhjonu.
Kims Tedžuns nomira 2009. gada 18. augustā no pneimonijas izraisītas daudzu orgānu mazspējas.[4]