Kijivas kņaziene Olga
From Wikipedia, the free encyclopedia
Olga (baznīcslāvu:О́льга, senskandināvu: Helga (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Helēna (krievu: Еле́на, ukraiņu: Олена); dzimusi ap 890. gadu, mirusi 969. gada 11. jūlijā) bija Kijivas lielkņaziene, pirmā kristītā Kijivas Krievzemes valdniece. Pēc tam, kad viņas vīru lielkņazu Igoru meslu ievākšanas laikā nogalināja drevļani, Olga no 945. gada valdīja sava mazgadīgā dēla Svjatoslava vietā. Tā kā Svjatoslavs pēc pilngadības sasniegšanas daudz karoja un bieži neatradās Kijivā, arī turpmāk Olga bieži vadīja valsti.
Olga О́льга | |
---|---|
![]() | |
Kijivas lielkņazi | |
Amatā 945. gads — ap 960. gadu | |
Priekštecis | Igors Rurikovičs |
Pēctecis | Svjatoslavs Igorevičs |
| |
Dzimšanas dati |
ap 890. gadu Tradicionālā versija - Pleskava, Kijivas Krievzeme ( ![]() cita versija - Pliska, Pirmā Bulgārijas cariste ( ![]() cita versija - Plisnesko, Kijivas Krievzeme (Brodu rajons, Ļvivas apgabals, ![]() |
Miršanas dati |
969. gada 11. jūlijā Kijiva, Kijivas Krievzeme ( ![]() |
Tēvs | iespējams Novgorodas Oļegs, cita versija — Bulgārijas Vladimirs |
Dzīvesbiedrs(-e) | Igors Rurikovičs |
Bērni | Svjatoslavs Igorevičs |
Reliģija | pagānisms, vēlāk kristietība |
Olga smagi atriebās drevļaniem par vīra nogalināšanu, dažus no viņu vadoņiem aprokot dzīvus, dažus sadedzinot pirtī, kā arī nodedzinot drevļanu pilsētiņu Iskorosteņu. 945. vai 957. gadā devās uz Konstantinopoli, lai kristītos. 959. gadā sūtīja delegāciju pie Svētās Romas impērijas imperatora Otona I. Olgai neizdevās kristietībai pievērst savu dēlu Svjatoslavu, un par kristietības ieviesēju Kijivas Krievzemē kļuva Olgas mazdēls Vladimirs Svjatoslavičs.
1997. gadā Ukrainā tika nodibināts Kņazienes Olgas Ordenis (ukraiņu: Орден княгині Ольги).