From Wikipedia, the free encyclopedia
Drevļani (senkrievu: Древлѧне[1] vai Дєрєвлѧнє,[2] ukraiņu: Деревляни) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Poļesjes zemi (mūsdienu Ukrainas un Baltkrievijas pierobeža),[3] galvenokārt tagadējā Žitomiras apgabalā un Kijivas apgabala rietumos. 946. gadā viņu zemes kļuva par Kijivas Krievzemes sastāvdaļu.
Nosaukums ''Drevļani'' (Дєрєвлѧнє) senkrievu valodā nozīmē "meža ļaudis".
Drevļani nodarbojās ar lauksaimniecību, lopkopību un amatniecību. Pats nosaukums norāda, ka viņu amatniecība bija cieši saistīta ar kokapstrādi un koka izstrādājumiem.
Sākotnēji drevļani pretojās Kijivas Krievzemei. Novgorodas kņazs Oļegs 883. gadā lika drevļaniem maksāt Kijivai meslus. 907. gadā drevļani piedalījās Kijivas militārajā kampaņā pret Austrumromas impēriju.
Pēc Oļega nāves 912. gadā drevļani pārtrauca maksāt nodevas. Kad Kijivas kņazs Igors mēģināja saņemt nodevu vēlreiz, tie sacēlās un 945. gadā nogalināja viņu. Atraitne Olga nodedzināja drevļanu galvaspilsētu Iskorosteņu un nolīdzināja līdz pamatiem citas pilsētas.
Pēdējo reizi drevļani pieminēti 1136. gadā.
Pirms pakļaušanas Kijivai drevļaniem bija labi attīstīta cilšu organizācija. Drevlļanu politiskais centrs bija Iskorostenas pilsēta, vēlāk — Ovruča. Drevļanu kņazs bija Malks (iespējams, no vārda "malka").[nepieciešama atsauce]
Drevļaniem bija raksturīga tumša vai jaukta matu un acu pigmentācija.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.