Kembridža

Kembridža (angļu: Cambridge, izrunā: /ˈkeɪmbrɪdʒ/)^[1] ir lielpilsēta (city) un nemetropoles distrikts Anglijā, vēsturiskais un administratīvais Kembridžšīras grāfistes centrs. Pilsēta atrodas grāfistes dienviddaļā Kemas upes krastos 96 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Pilsēta ir zināma visā pasaulē, pateicoties 1209. gadā dibinātajai Kembridžas Universitātei, kas aizņem lielāko daļu pilsētas upes kreisajā krastā.

Šis raksts ir par pilsētu Anglijā. Par pilsētu ASV skatīt rakstu Keimbridža.

Kembridža
pilsēta un nemetropoles distrikts
Cambridge
Ģerbonis
Kembridža Kembridžšīras grāfistē
Kembridža Rādīt kartē "Anglija" Kembridža Rādīt kartē "Kembridžšīra" Kembridža Rādīt kartē "Apvienotā Karaliste"
Koordinātas: 52°12′29″N 0°7′21″E
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Anglijas Austrumi
Grāfiste	Kembridžšīra
Dibināta	1. gadsimts
Pilsētas statuss	1951. gads
Platība
• Kopējā	40,71 km2
Augstums	no 6 līdz 24 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	146 995
• blīvums	3 610,8/km²
Laika josla	Griničas laiks (UTC+0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta indekss	CB
Mājaslapa	www.cambridge.gov.uk
Kembridža Vikikrātuvē

Vēsture

Paugurs Fenu purvu nomalē bijis apdzīvots jau vismaz pirms 3500 gadiem. Romiešu laikā šeit atradās ap 70. gadu izbūvēts neliels nocietinājums Duroliponte, kuru 50 gadus vēlāk pārveidoja par civilo apmetni. Pēc romiešu aiziešanas ap 410. gadu apmetne nonāca britu varā. 9. gadsimta «Britu vēsturē» tā minēta kā viena no 28 Britānijas pilsētām ar nosaukumu Cair Grauth. Vēlāk pilsēta bija zināma ar nosaukumu Grantebrycge — ‘Grāntas tilts’ un Cambridg koe — ‘brasls pilsētā’. Grāntas upes lejteci sāka saukta par Kemu pēc pilsētas nosaukuma.

1068. gadā, divus gadus pēc normaņu iekarojuma, karalis Viljams uzbūvēja Kembridžā cietoksni. 12. gadsimta sākumā karalis Henrijs I piešķīra Kembridžai pirmo hartiju, kas piešķīra pilsētai ūdens satiksmes un nodevu monopolu un atzina tās boro tiesu. 1209. gadā dibināta Kembridžas Universitāte. 1349. gadā pilsēta smagi cieta melnās nāves epidēmijā, kā arī 1361. gada epidēmijā, kā rezultātā pilsētā palika mazāk iedzīvotāju, nekā nepieciešams pagasta baznīcas aizpildīšanai.^[2] 1382. gadā pārskatītā pilsētas harta izraisīja "kopienas izmantoto brīvību samazināšanu", jo Kembridžas iedzīvotāji piedalījās 1381. gada zemnieku dumpī.

19. gadsimta rūpnieciskās revolūcijas laikā Kembridža, līdzīgi kā citas Anglijas pilsētas, strauji uzplauka. 1845. gadā pilsēta tika iekļauta dzelzceļa tīklā. Stacija atradās ārpus pilsētas centra pēc universitātes spiediena ierobežot studentu ceļošanu. Dzelzceļa savienojums ar Londonu veicināja rūpniecības attīstību, piemēram, ķieģeļu, cementa un iesala ražošanu.

Otrā pasaules kara laikā Kembridža bija nozīmīgs austrumu krasta aizsardzības centrs. Pilsēta kļuva par militāro centru, kurā atradās Karalisko Gaisa spēku mācību centrs un reģionālais štābs. 1951. gadā Kembridžai piešķirta lielpilsētas (city) hartija. 1992. gadā Kembridžā nodibināta otrā universitāte — Anglijas Raskina universitāte, kas cēlusies no Džona Raskina 1858. gadā dibinātās Kembridžas Mākslas skolas.

Atsauces

1. «"Cambridge". Collins Dictionary.». Skatīts: 2014. gada 24. septembris.
2. Ziegler, Philip; Platt, Colin. The Black Death (2nd ed.). London : Penguin, 1998. 178. lpp. ISBN ISBN 978-0-14-027524-7 Jāpārbauda |isbn= vērtība.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kembridža.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)