Kazimirs Olekšs

Kazimirs Olekšs (1886–1970) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Kazimirs Olekšs Personīgā informācija Dzimis 1886. gada 26. jūlijā Domopoles pagasts, Ludzas apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) Miris 1970. gada 2. februārī (83 gadi) Rīga, Latvijas PSR (tagad  Latvija) Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1907. — 1940. Valsts Krievijas Impērija  Latvija Struktūra bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis u.c.

Dzīvesgājums

Dzimis 1886. gada 26. jūlijā Domopoles pagastā. 1907. gadā viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā, karadienestu uzsāka 174. kājnieku pulkā, mācījās Čugujevas karaskolā (1910—1913), turpināja dienestu 25. kājnieku pulkā podporučika pakāpē. Pirmā pasaules kara laikā uzdienējās līdz kapteiņa pakāpei. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada martā kapteinis Olekšs Voroņežā demobilizējās uz un atgriezās Latvijā. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas viņš 1918. gada 10. decembrī iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos un kļuva par Latgales virsnieku rezerves rotas komandieri. Latvijas brīvības cīņu sākumā palika lielinieku ieņemtajā Rīgā un 1919. gada martā tika mobilizēts Padomju Latvijas armijā, kur kļuva par 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulka rakstvedi. 18. maijā K. Olekšs Valmierā dezertēja no LSPR armijas un 1919. gada jūnijā Rīgā pieteicās Apsardzības ministrijā. Viņu iecēla par Lejaskurzemes kara apgabala štāba priekšnieku. Bermontiādes laikā 1919. gada 14. novembrī K. Olekšs izcēlās Liepājas aizstāvēšanas kaujā, tādēļ 1919. gada decembrī viņu paaugstināja pulkveža-leitnanta dienesta pakāpē. Latgales atbrīvošanas operācijas laikā 1920. gada janvārī K. Olekšu iecēla par Zemgales divīzijas štāba priekšnieku.

Pēc kara beigām 1921. gadā K. Olekšs bija 1. Latvijas strēlnieku pulka komandieris, vēlāk Latgales divīzijas štāba priekšnieks pulkveža pakāpē. 1924. gadā K. Olekšs iestājās Virsnieku akadēmiskajos kursos, kurus pabeidza pēc diviem gadiem. No 1929. gada septembra K. Olekšs komandēja 8. Daugavpils kājnieku pulku, bet 1935. gada maijā kļuva par Vidzemes divīzijas komandiera palīgu un tika paaugstināts ģenerāļa dienesta pakāpē. 1936. gada maijā K. Olekšs atvaļinājās no dienesta slimības dēļ. Uzsāka darbu a/s “Ogre” valdē, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā atlaists no darba.

Vācijas okupācijas laikā 1941. gadā K. Olekšs reģistrējās latviešu pašaizsardzības vienību štābā, no 1941. gada augusta līdz novembrim viņš bija Rēzeknes patērētāju biedrības tehniskais vadītājs. Pēc Otrā pasaules kara viņš strādāja Rīgas Ielu komitejā.^[1]

Miris 1970. gada 2. februārī, apbedīts Sarkandaugavas kapos Rīgā.

Apbalvojumi

• Lāčplēša Kara ordenis, 3. šķira^[2]
• Triju Zvaigžņu ordenis, 3. un 4. šķira
• Aizsargu Nopelnu krusts,
• Sv. Jura zobens,
• Sv. Vladimira ordenis, 4. šķira,
• Sv. Staņislava ordenis, 2. un 3. šķira,
• Sv. Annas ordenis 2., 3. un 4. šķira.

Atsauces

1. Ģenerālis Kazimirs Olekšs (1886–1970) Arhivēts 2019. gada 9. oktobrī, Wayback Machine vietnē. karamuzejs.lv
2. lkok.com