From Wikipedia, the free encyclopedia
Kaulpūsles (Ostariophysi) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām.[1] To zinātniskais nosaukums Ostariophysi atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē "kauls" un "pūslis".[2]
| Kaulpūsles Ostariophysi | |
|---|---|
 Karpa (Cyprinus carpio) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Apakšklase | Modernās kaulzivis (Neopterygii) |
| Infraklase | Īstās kaulzivis (Teleostei) |
| Megakohorta | Kaulmēļzivju megakohorta (Osteoglossocephalai) |
| Virskohorta | Siļķu virskohorta (Clupeocephala) |
| Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
| Apakškohorta | Kaulpūsles (Ostariophysi) |
 Kaulpūsles Vikikrātuvē | |
Kaulpūšļu zivju apakškohortai pieder 30% no visām zivīm,[2] bet 68% no visām saldūdens zivīm. Tās ir apmēram 7900 zivju sugas.[2] Tā ir otra lielākā starspuru apakškohorta. Tās dzīvo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Pie kaulpūšļu apakškohortas pieder, piemēram, piranjas, tetras, karpas, grunduļi, elektrozuši un sami.[2]
Kaulpūsles var būt ļoti dažādas; gan ļoti lielas, gan ļoti mazas. Vislielākā saldūdens zivs ir milzu sams (Pangasianodon gigas), kas var svērt apmēram 300 kg,[3] un vismazākā saldūdens zivs ir caurspīdīgā zebrzivtiņa (Danionella translucida), kas var būt tikai 12 mm gara.[4] Dažas no kaulzivīm, piemēram, gaisa sami (Clariidae) var elpot gaisu, dažas var dzīvot pat ārpus ūdens, piemēram, Brazīlijas gruntsūdens samiņš (Phreatobius cisternarum), bet dažas spēj ražot elektrību, piemēram, elektrozušveidīgās zivis (Gymnotiformes).
Ārēji tās ir ļoti atšķirīgas, bet daudzām ir izbīdīti apakšžokļi, un tām mēdz būt rīkles zobi, kas kalpo kā otrs žoklis.[2] Šai grupai ir divas unikālas iezīmes: brīdinošas vielas to ādā un Vēbera aparāts.[2] Ja zivīm tiek savainota āda, ūdenī tiek izdalīts feromons, kas izraisa bailes citām zivīm, liekot tām bēgt un slēpties vai spiesties barā.[2] Pateicoties Vēbera aparātam, kaulpūsles ir ieguvušas savu nosaukumu: daudzi sīki kauliņi peldpūšļa kameru savieno ar iekšējo ausi. Līdz ar to dzirde ir īpaši laba, kaulpūsles dzird labāk kā citas zivis, tās ir ļoti jutīgas pret skaņām, un to dzirdes diapazons ir ļoti liels.[2]
Lielākajai daļai kaulpūšļu sugu, izņemot knābjlašveidīgās zivis, ir peldpūslis. Tas parasti ir sadalīts divās kamerās. Priekšējais ir mazāks un daļēji vai gandrīz pilnībā klāts ar sudrabainu vēderplēvi. Aizmugurējais kambaris parasti ir lielākais, bet var būt arī samazināts vai pat dažām sugām neeksistēt.
Kaulpūšļu zivju fosilijas ir atrastas gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktiku,[4] bet mūsdienās kaulpūsles dzīvo arī Austrālijā, un dažās lielajās salās: Grenlandē un Jaunzēlandē.[4] Senākās fosilijas ir 200—145 miljonus gadus vecas, kaulpūsles ir dzīvojušas jau superkontinenta Pangejas laikā. Mūsdienu dalījums kārtās izveidojies, sadaloties Pangejai vairākos kontinentos.
Nodaloties Laurāzijai ziemeļos no Gondvanas dienvidos, kaulpūsles sadalījās karpveidīgajās zivīs un aizvēsturiskajās haracīnveidīgajās zivīs, kas vēlāk sadalījās mūsdienu haracīnveidīgajās zivīs, samveidīgajās zivīs un elektrozušveidīgajās zivīs. Mūsdienu haracīnveidīgās zivis ir sastopamas Dienvidamerikā un Āfrikā, un relatīvi nesen sākušas izplatīties Ziemeļamerikā. Arī samveidīgās zivis ir izveidojušās pirms Gondvana sadalījās Dienvidamerikā un Āfrikā.
Kaulpūšļu apakškohorta (Ostariophysi)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
