Kaldera
liela vulkāniskas izcelsmes cirkveidīga ieplaka ar stāvām sienām un salīdzinoši līdzenu dibenu / From Wikipedia, the free encyclopedia
Kaldera (no spāņu: caldera — ‘katls’) ir liela vulkāniskas izcelsmes apļveida ieplaka ar stāvām sienām un salīdzinoši līdzenu dibenu. No vulkānu krāteriem un māriem kalderas atšķiras ar izmēriem (parasti 1—100 km diametrā)[1] un morfoloģiju.[2] Pirmoreiz šādu terminu lietojis vācu ģeologs Leopolds fon Buhs 1815. gadā, aprakstot ceļojumu uz Kanāriju salām, kur aprakstījis Laskanjadas kalderu Tenerifes salā un Tavurjentes kalderu Palmas salā.