Kagajana

Kagajana (filipīniešu: Lalawigan ng Cagayan, angļu: Province of Cagayan, iloku: Probinsia ti Cagayan, ibanagu: Provinsiya na Cagayan, itavisu: Provinsiya ya Cagayan) ir viena no Filipīnu provincēm valsts ziemeļdaļā, Kagajanas Ielejas reģionā. Administratīvi dalās 1 pilsētā un 28 municipalitātēs un sīkāk 820 barangajās. Provinces centrs un lielākā pilsēta ir Tugegarao. Lielākā daļa iedzīvotāju ir iloki (54 %), ibanagi (14 %) un itavisi (7 %).

Kagajana
Cagayan
—  province  —
Rīsa lauki ar Kagvas vulkānu fonā Rīsa lauki ar Kagvas vulkānu fonā
Karogs Emblēma
Koordinātas: 18°00′N 121°48′E
Valsts	Filipīnas
Reģions	Kagajanas Ieleja
Dibināta	1583
Centrs	Tugegarao
Iedalījums	29 1 pilsēta Tugegarao 28 municipalitātes
Platība
- Kopā	9 398,07 km²
Iedzīvotāji (2020)
- Kopā	1 268 603
- Blīvums	135/km²
- Etniskais sastāvs	iloki, ibanagi, itavisi
Laika josla	PST (UTC+8)
ISO 3166-2	PH-CAG
Mājaslapa: www.cagayan.gov.ph
Kagajana Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Province izvietojusies Lusonas salas ziemeļaustrumos Filipīnu jūras un Lusonas šauruma krastā. Dienvidos robežojas ar Isabelu, bet rietumos — ar Kalingu, Apajao un Ziemeļilokosu. Austrumos krastus apskalo Filipīnu jūra, bet ziemeļos — Babujanas šaurums. Provincē ietilpst Babujanas salas Lusonas šaurumā un Palaui sala. Provinces austrumdaļā paceļas Sjerramadres grēda, bet rietumdaļā — Kagajanas ielejas zemiene. Augstākais kalns ir Setaseo (1823 m vjl), bet viens no provinces simboliem ir Kagvas vulkāns (1160 m vjl).

Vēsture

Kagajanas province ir viena no senākajām Spānijas koloniālajām provincēm Filipīnās, tā dibināta 1583. gadā un sākotnēji iekļāva visu Kagajanas ieleju no okeāna ziemeļos līdz Karabaljo kalniem dienvidos. Pirmā provinces galvaspilsēta bija Nuevasegovija (mūsdienās — Lallo), kas vienlaicīgi bija arī bīskapijas sēdeklis. 1758. gadā bīskapijas sēdeklis tika pārcelts uz Viganu, bet Nuevasegovija saglabāja savu ietekmi kā reliģiskais centrs.

1839. gadā provinces dienviddaļa tika nodalīta patstāvīgā Nuevaviskajas provincē, bet provinces galvaspilsēta tika pārcelta uz Tugegarao provinces dienvidos, līdz kurai bija uzbūvēts lielceļš, kas atviegloja tirdzniecību un veicināja saimniecisko attīstību. 1856. gadā no Kagajanas un Nuevaviskajas daļām tika izveidota Isabelas province ielejas vidusdaļā. 1907. gadā daļa provinces teritorijas tika nodalīta jaundibināmai Kalingas-Apajao provincei (mūsdienās — Kalinga).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kagajana.