Jānis Kalniņš (dzimis 1904. gada 3. novembrī, miris 2000. gada 30. novembrī) bija latviešu komponists, kas pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja Kanādā. Komponējis simfoniskās, kora un kamermūzikas skaņdarbus un četras operas.
- Šis raksts ir par komponistu. Par citu personu ar šādu vārdu skatīt rakstu Jānis Kalniņš.
Ātrie fakti Jānis Kalniņš, Personīgā informācija ...
|
|
| Profesionālā informācija |
|---|
| Stils |
opermūzika, simfoniskā mūzika, vokālā mūzika |
| Mācības |
Latvijas konservatorija |
| Apbalvojumi |
Mauntelisona Universitātes goda doktors,
Ņūbransvikas balva par izcilību mākslā |
|
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
Aizvērt
Jānis Kalniņš ir dzimis 1904. gada 3. novembrī Pērnavā komponista Alfrēda Kalniņa un viņa sievas Amandas (dzimušas Šāfas) ģimenē. No 1910. gada dzīvoja Liepājā un Rīgā, Pirmā pasaules kara laikā Tērbatā. No 1920. līdz 1924. gadam viņš studēja kompozīciju un orķestra diriģēšanu pie Jāzepa Vītola Latvijas konservatorijā, papildinājās pie Eriha Kleibera Zalcburgā, tad pie Hermaņa Abendrota un Leo Bleha Berlīnē. No 1923. līdz 1933. gadam viņš bija Latvijas Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs un diriģents, pēc tam Latvijas Nacionālās operas diriģents. Ka viesdiriģents strādāja arī Zviedrijā, Vācijā un Polijā.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Lībeku Vācijā, no 1948. gada dzīvoja Frederiktonā Ņūbransvikas provincē Kanādā, kur strādā par ērģelnieku un pedagogu Ņūbransvikas skolotāju koledžā. Vienlaikus viņš līdz 1991. gadam bija arī Fredriktonas Sv.Pāvila Apvienotās baznīcas (St Paul's United Church) ērģelnieks un kora diriģents. 1954. gadā viņš ieguva Kanādas pilsonību, 1953.-1968. gadā vadīja Fredriktonas simfonisko orķestri un bija Toronto, Klīvlendas, Bostonas latviešu dziesmu svētku simfoniskā orķestra diriģents.
1978. gadā Kalniņš kopā ar Vindzoras simfonisko orķestri atskaņoja savu Trešo simfoniju un "Ņūbransvikas rapsodiju" (New Brunswick Rhapsody). Viņa 80. dzimšanas dienai par godu 1984. gadā Toronto, Čikāgā un Ņujorkā tika rīkoti koncerti. 1985. gadā viņam par godu CBC/Radio-Canada raidīja koncertu.
Miris 2000. gada 30. novembrī Frederiktonā, 2001. gada 26. jūlijā pārbedīts Rīgā.[1]
- 1936. gadā — Triju Zvaigžņu ordenis 4. šķira Nr. 1868.[2]
- 1981. gadā - Mauntelisona (Mount Allison) Universitātes mūzikas goda doktora grāds par nopelniem reģiona mūzikas dzīves veicināšanā (),
- 1984. gadā - Ņūbransvikas balva par izcilību mākslā (New Brunswick Award for Excellence in the Arts)
Operas
- "Lolitas brīnumputns" - 1934.;
- "Hamlets" - 1936.;
- "Ugunī" - 1937.
Baleti
- "Rudens" (viencēliens) - 1938.;
- "Lakstīgala un roze" (viencēliens) - 1938.
Simfoniskā mūzika
- 1. simfonija (1939-1944)
- 2. simfonija (1953)
- 3. simfonija (1973)
- 4. simfonija (1977)
- Divas latviešu zemnieku dejas orķestrim (1936)
- Koncerts vijolei un orķestrim (1946)
- Putna šūpļa dziesma (The Bird's Lullaby, 1950)
- Lūgšana (The Lord's Prayer, 1954)
- Kad Jēzus nāca uz Birmingemu (When Jesus Came to Birmingham, 1954)
- Sonāte obojai un klavierēm (Sonata for Oboe and Piano, 1963)
- Divas ganu dziesmas (Two Shepherd Songs) balsij, obojai un klavierēm (1963)
- Stīgu kvartets (String Quartet in G-Sharp Minor)
- Mūzika stīgu orķestrim (Music for String Orchestra, 1965)
- Ņūbransvikas rapsodija orķestrim (New Brunswick Rhapsody, 1967)
- "Garā nakts" (The Long Night) korim un orķestrim ar Veltas Tomas vārdiem
- "Klusā stunda" vijolei un klavierēm (1968)
- Larghetto Serioso vijolei un klavierēm (1975)
- Sonāte vijolei un klavierēm (1975)
- "Latvijai" sieviešu korim un stīgu kvartetam (1976)
- Trio vijolei, altam un čellam (Trio for Violin, Viola and Cello, 1979)
- 2. sonāte ērģelēm (Sonata No. 2 for Organ, 1981)
- Simfoniskā poēma Karmena korim un orķestrim (1982)
- Trīs prelūdijas ērģelēm (Three Preludes for Organ, 1983)
- New Brunswick Song Cycle, 1984
- Koncerts klavierēm un kamerorķestrim (Concerto for Piano and Chamber Orchestra, 1984)
- Klavieru kvintets (Piano Quintet, 1987)
- Kantāte jauktajam korim un ērģelēm "Asins tīrums" ("The Potter's Field")
- Kantāte balsij, jauktajam korim un orķestrim "Trimdinieku vakardziesma" (1988)
- Rekviēms (Requiem in E Minor) soprānam, baritonam, jauktajam korim un klavierēm, ērģelēm vai orķestrim.
Vokālā mūzika
Ap 80 kompozīciju a cappella, ap 25 solo dziesmu
"No Kanādas atvestās izcilā latviešu komponista, diriģenta un ērģelnieka Jāņa Kalniņa un viņa kundzes Hermīnes Kalniņas mirstīgās atliekas guldītas Rīgas I Meža kapos. Pirms tam komponista piemiņu aizlūgumā Doma baznīcā godināja vairāk nekā 300 cilvēku." Diena, 2001. gada 27. jūlijs
- J. Cīrulis. Muzikanta piezīmes. Kanāda, 1961.
- J. Poruks. Jānis Kalniņš. Ciemošanās, Zviedrija, 1963.
- V. Briede-Bulāvinova. Par J. Kalniņu. Latviešu opera, - Rīga; 1975., 207. - 251. lpp.
- A. Klotiņš. Alfrēds Kalniņš. Monogrāfija. - Rīga; 1979.
