Java (programmēšanas valoda)
programmēšanas valoda / From Wikipedia, the free encyclopedia
Java ir augsta līmeņa (high level), uz klasēm balstīta, objektorientēta kompilējama programmēšanas valoda, kas izstrādāta tā, lai tai būtu pēc iespējas mazāk atkarību no datora arhitektūras. Šī valodai ir vispārēja lietojuma programmēšanas valoda, kas paredzēta, lai ļautu programmētājiem rakstīt vienreiz programmu un palaist to jebkur (write once, run anywhere WORA)[9], tas nozīmē, ka kompilētais Java kods var darboties visās platformās, kuras atbalsta Java Virtual Machine(JVM)(vairāk šaja šīs lapas sadaļā), bez nepieciešamības veikt atkārtotu pirmkoda kompilāciju[10]
- Šis raksts ir par programmēšanas valodu. Par citām jēdziena Java nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Šis raksts ir slikti iztulkots. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Failu paplašinājumi | .java .class .jar .jmod |
---|---|
Paradigma | Objektorientēta, strukturēta, imperatīva |
Izveidota | 1995 |
Autors | Sun Microsystems |
Pašreizējā versija |
Java SE 21 (LTS) (2023-09-19; 9 mēneši) |
Galvenās implementācijas | Vairākas |
Dialekti | Generic Java, Pizza |
Ietekmējusies no | Ada 83, C++, C#,[1] Delphi Object Pascal,[2] Eiffel,[3] Generic Java, Mesa,[4] Modula-3,[5] Objective-C,[6] UCSD Pascal,[7][8] Smalltalk |
Ietekmējusi | Ada 2005, C#, Clojure, D, ECMAScript, Groovy, J#, PHP, Scala, JavaScript, Python, BeanShell |
OS | Vairākplatformu |
Licence | GNU Vispārējā publiskā licence / Java kopienas process |
Tīmekļa vietne |
www |
Java ieguva popularitāti neilgi pēc tas iznākšanas, un kopš tā laika tā ir ļoti populāra programmēšanas valoda.[11] Java bija trešā populārākā programmēšanas valoda 2022. gadā saskaņā ar GitHub datiem, un 2024. gada janvārī tā ir ceturtajā vietā TIOBE indeksā.[12] Lai gan Java joprojām ir plaši populāra, pēdējos gados ir vērojama pakāpeniska Java izmantošanas samazināšanās, un arvien populārākas populārākas kļūst citas valodas, kurās izmanto JVM[13], piem, Kotlin programmēšanas valoda.
Pirmais valodas izlaidums notika 1995.gada, ka galvenā sastāvdaļa no Sun kompānijas Java platformas. Sākotnēji Java kompilatorus, virtuālas mašīnas un klašu bibliotēkas Sun kompānijā izlaida ar patentētām licencēm (under proprietary licenses), bet no 2007.gada maija Sun atkārtoti licencējusi lielāko daļu savu Java tehnoloģiju jau zem GPL-2.0 licences.
Oracle kompānijā 2010.gada 27.javarī nopirka(acquired) Sun Microsystems kompāniju[14], tādējādi kopā ar Sun Microsystems aktīviem, Oracle pārņēma arī tiesības uz Java programmēšanas valodu un ar to saistītas tehnoloģijas.
Oracle piedāvā savu HotSpot Java virtuālo mašīnu, tomēr oficiālā atsauces ieviešana ir OpenJDK JVM, kas ir bezmaksas atvērtā pirmkoda programmatūra, ko izmanto lielākā daļa izstrādātāju un ir noklusējuma JVM gandrīz visiem Linux distributīviem.
2023.gada 19.septembrī tika izlaista visjaunākā Java programmēšanas valodas versija (vairāk skat "Versijas un izlaidumi" sadaļu) - Java 21[15], kas ir arī ilgtermiņa atbalsta (LTS) versija. Java 8, 11 un 17 ir iepriekšējās LTS versijas, vel joprojām tiek oficiāli atbalstītas.