Latvijas politiķis From Wikipedia, the free encyclopedia
Imants Parādnieks (dzimis 1968. gada 27. augustā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, pārstāv Nacionālo apvienību (iepriekš partiju "Visu Latvijai!"). Bijis trīs Saeimas sasaukumu deputāts, pēdējo reizi ievēlēts 12. Saeimā.
Imants Parādnieks | |
---|---|
Imants Parādnieks 2014. gadā | |
12. Saeimas deputāts | |
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
11. Saeimas deputāts | |
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris | |
Prezidents | Andris Bērziņš |
Premjerministrs | |
10. Saeimas deputāts | |
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris | |
Prezidents | Valdis Zatlers |
Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| |
Dzimšanas dati |
1968. gada 27. augustā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Rīga, Latvija |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija |
LNNK (1998-?) Visu Latvijai! (2006-2011) Nacionālā apvienība (kopš 2011) |
Dzīvesbiedrs(-e) | Dina Parādniece |
Profesija | uzņēmējs, politiķis |
Augstskola | Latvijas Universitāte[1] |
1987. gadā kā feldšeris beidza Rīgas 4. medicīnas skolu,[2] pēc tam dienēja obligātajā militārajā dienestā Padomju armijā. 1990. gadā, iegūstot mūrnieka-kamīnlicēja profesiju, pabeidza Rīgas 72. arodvidusskolu.[2] 1993. gadā uzsāka uzņēmējdarbību, izveidojot SIA “AGNI”,[3] kas nodarbojas ar kamīnu interjera dizainu, kamīnu ražošanu un izbūvi un citu apkures projektu izstrādi.[4][5][6]
Biedrības "Hokeja klubs AGNI" valdes priekšsēdētājs,[2] bērnudārza "Pūcīte" līdzīpašnieks.[7]
2014. gadā Latvijas Universitātē ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē,[1] aizstāvot bakalaura darbu "Konstitūciju preambulu nozīme salīdzinošā kontekstā".[8]
1988. gadā iestājās Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā,[5] vēlāk partijā "Visu Latvijai!".[5][9] 2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, taču, tā kā "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, ievēlēts netika.
2007. gada 18. novembrī I. Parādnieku ievēlēja par "Visu Latvijai!" priekšsēdētāju. 2008. gada 7. decembrī, izmainot partijas statūtus, I. Parādnieks un R. Dzintars tika ievēlēti kā līdztiesīgi "Visu Latvijai!" līdzpriekšsēdētāji.[9] Pēc partiju "Visu Latvijai!" un "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" apvienošanās viņu ievēlēja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai! — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdē.
2009. gada Rīgas Domes vēlēšanas kandidēja "Visu Latvijai!" sarakstā ar otro numuru, bet, sarakstam nepārvarot 5% barjeru, netika ievēlēts.[10][11]
2010. gada 10. Saeimas vēlēšanās I. Parādnieks kandidēja Zemgales vēlēšanu apgabalā no "Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta ar pirmo numuru[12] un tika ievēlēts 10. Saeimā. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā apbraukāja Zemgali zirga pajūgā.[13] 25. augustā LNT Jelgavā rīkotajās "Līderu debatēs" aicināja apvienības "Par Labu Latviju" Zemgales saraksta līderi Andri Šķēli līdz vēlēšanām iziet pārbaudi ar melu detektoru.[14]
Arī 11. Saeimas vēlēšanās kandidēja Zemgales vēlēšanu apgabalā no Nacionālās apvienības saraksta ar pirmo numuru un tika ievēlēts 11. Saeimā. Darbojās Saeimas Saimnieciskajā komisijā,[15] bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretārs, vadīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisiju, kas panāca izmaiņas 2013. un 2014. gada valsts budžetā par labu ģimenēm ar bērniem.[16] Piedalījās Satversmes preambulas izstrādāšanā, bija Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā, deputātu grupā Tibetas atbalstam, iestājās par Katalonijas tiesībām uz pašnoteikšanos.[17]
Ievēlēts 12. Saeimā no Nacionālās apvienības Zemgales apgabalā ar otro numuru sarakstā, vēlēšanu kampaņā trīs nedēļas ar kājām apceļoja Zemgali.[18] 2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Pēc Saeimas darbības sākuma kļuva par Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultantu. 2019. gada janvārī, kad darbu uzsāka Krišjāņa Kariņa valdība, I. Parādnieks, atbilstoši valdības sadarbības līguma nosacījumiem, kļuva par Ministru prezidenta padomnieku demogrāfijas jautājumos. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, taču netika ievēlēts, saņemot lielāko svītrojumu skaitu starp Nacionālās apvienības saraksta deputātu kandidātiem.[19]
Dzīvo kopā ar laulāto dzīvesbiedri Dinu un audzina piecus bērnus — Hārdiju, Aneti, Imantu, Rihardu un Helvi.[20][21] Bijušas attiecības ar citu sievieti, Janu, ar kuru abiem ir kopīgs dēls.[21]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.