IP adrese
From Wikipedia, the free encyclopedia
IP adrese (angļu: IP address)[1] ir unikāls kādas lokālajam tīklam vai internetam pieslēgtas ierīces (parasti datora) identifikators (tīkla slāņa protokola IP adrese). Citiem tīkla slāņa protokoliem var būt līdzīgas adreses, taču šobrīd (2020. gadā) IP ir dominējošais tīkla slāņa protokols.
IP adrese var sastāvēt no 32 (IPv4) vai 128 (IPv6) binārajā skaitīšanas sistēmā pierakstītiem cipariem. Ērti lietojamas ir IPv4 adreses (piemēram, 128.10.2.30, kuras pieraksts binārajā skaitīšanas sistēmā ir 10000000 00001010 00000010 00011110).
IP adreses lieto arī maršrutēšanai (angļu: routing), un tās norāda IP pakešu avotu un saņēmēju (source un destination). Šīm vajadzībām daļa no IP adreses bitiem ir apakštīkla (subnetwork) adrese (viendabīga adrešu kopa, kuras var sasniegt caur vienu maršrutētāja saskarni). Pēdējie biti ir attiecīgā datora (host) adrese. To skaitu, ja nepieciešams, norāda ar skaitli aiz slīpsvītras (aiz adreses). Piemēram, 192.168.11.2/26 — IP adrese ir 192.168.11.2, un tā atrodas apakštīklā, kam ir adrešu apgabals no 192.168.11.0 līdz 192.168.11.63 (hostu adrešu apgabals ir tas, kas paliek pāri no apakštīkla, šajā gadījumā tie ir 32 − 26 = 6 biti, kas atbilst 64 adresēm (26)). Dažādi maršrutētāji vienu un to pašu adresi var iedalīt dažādos apakštīklos (parasti šie apakštīkli pārklājas). Hierarhijā augstāk esošiem maršrutētājiem parasti ir lielāki apakštīkli.
Internetā lietotās IP adreses piešķir IANA. Tas ir nepieciešams, lai adreses saglabātos unikālas (diviem datoriem nebūtu vienādas adreses). Ir daži apgabali (privātās adreses), kuros adreses var lietot jebkurš. Šīs adreses šī iemesla dēļ nav sasniedzamas no interneta.
Protokolu stekā TCP/IP tiek lietoti 3 adrešu tipi:
- lokālās adreses, ko sauc arī par aparātadresēm jeb MAC adresēm;
- IP adreses;
- simboliskie domēnu vārdi.
TCP/IP terminoloģijā ar terminu "lokālā adrese" saprot adresi, ko lieto datu nogādei tāda apakštīkla ietvaros, kas ir intertīkla sastāvdaļa. Dažādos apakštīklos ir pieļaujamas dažādas tīklu tehnoloģijas un dažādi protokolu steki, tādēļ, veidojot TCP/IP tīklu, tika paredzēta dažādu tipu lokālo adrešu eksistence. Ja apakštīkls ir lokālais tīkls, tad lokālā adrese ir MAC adrese, kuru tīkla adapteriem un maršrutētāju tīkla interfeisiem piešķir šo iekārtu ražotāji. Piešķiršana notiek centralizēti, un tādēļ šīs adreses ir unikālas.
MAC adresēm ir 6 baitu formāts, piemēram, 11-A0-17-3D-BC-01
.
Katrai IP adresei ir divas daļas:
- viena identificē tīklu
- otra – konkrēto tīklā saslēgto datoru
Adrešu klases un apakštīkla maskas nosaka, kura daļa ir tīkla identifikators un kura – datora identifikators.