Hādžs[1] (arābu: حج, ḥajj, izrunā: /ħad͡ʒd͡ʒ/) islāmā ir ikgadējs svētceļojums uz svēto pilsētu Meku, Saūda Arābijā, vai arī uz Medīnu, Muhameda kapa vietu.[2] Neatkarīgi no dzimuma, ikvienam musulmanim vismaz vienu reizi dzīvē ir jādodas šajā svētceļojumā. Ja līdzekļi neļauj to paveikt, tad hādžā var doties konkrēta ticīgā “vietnieks”.[3] Hādžs ir piektais un pēdējais no islāma pīlāriem. Hādžs sākas islāma kalendāra pēdējā mēneša du al-hidžā 7. dienā un noslēdzas 12. dienā. Hādža laikā svinīgākais un centrālais notikums ir stāvēšana Arafata kalnā, simbolizē stāšanos Allāha priekšā,[3] notiek mēneša 9. dienā. Svētki noslēdzas ar Upurēšanas svētkiem (ʿĪd al-Aḍḥā). Musulmaņi, kuri ir veikuši hādžu, iegūst titulu hādžī.[2]