Hromoplasti
From Wikipedia, the free encyclopedia
Hromoplasti ir augu plastīdas, kas lielā daudzumā satur karotinoīdu grupas pigmentus kā ksantofils, karotīns un likopēns. Hromoplasti ir sastopami ziedos, augļos un saknēs, atkarībā no pigmenta veida tiem piešķirot dzeltenu (ksantofils), oranžu (karotīns) vai sarkanu (likopēns) krāsu. Augļiem nogatavošanās stadijā hloroplastos notiek hlorofila degradēšana, bet palielinās karotinoīdu biosintēze.[1] Pētījumos konstatēts, ka hromoplastu bioģenēze palielina karotinoīdu sintēzi, respektīvi, pieaugot hromoplastu skaitam, palielinās karotinoīdu sintēze un uzkrāšanās šūnās.[2] Daudzu pigmentu molekulas var atrasties arī šūnu vakuolās, tāpēc ziedu vai augļu galējo krāsu nosaka hromoplastu un vakuolu pigmentu optiskā mijiedarbība.[3]
Rudenī novecojošās lapās noārdās hlorofils, šūnās paliek karotinoīdi, tāpēc lapas maina krāsu. Parasti hloroplastus novecošanās stadijā ar noārdītu hlorofilu sauc par gerontoplastiem, nevis hromoplastiem.[4]